Kā strādā Eiropas Parlaments?

Reizi 5 gados vēlētāji balso par savas valsts politiķiem, kuri Eiropas Savienībā pārstāvēs ne vien nacionālās, bet visu ES pilsoņu intereses.

Kādas partiju frakcijas ir Eiropas Parlamentā?

Pēc ievēlēšanas deputāti parlamentā strādā atbilstoši saviem politiskajiem uzskatiem un vērtībām. Vairums nacionālo partiju ietilpst kādā no Eiropas Parlamenta politiskajām frakcijām. Līdzšinējā sasaukumā EP bija 57 neatkarīgie deputāti un 7 politiskās frakcijas.

Jaunās Vienotības deputāti strādā lielākajā un ietekmīgākajā Eiropas Parlamenta frakcijā.

Tikai dažas no svarīgākajām tēmām, kuras ierosinājuši Jaunās Vienotības politiķi Eiropā

• Nodrošināts pastāvīgs Eiropas atbalsts Ukrainai visos līmeņos un ar visiem Eiropas rīcībā esošajiem instrumentiem.
• Plašāka izpratne par ES finansējuma pieejamību jaunuzņēmumiem Latvijā, jo īpaši kultūras un radošajiem sektoriem.
• Aprites ekonomikas likumu izstrāde, kas samazinās iepakojuma apjomu, veicinās tā otrreizēju pārstrādi, samazinās izmestās pārtikas apjomu un uzlabos iespējas labot elektrotehniku un citas preces.
• Panākta efektīvāka un ātrāka rīcība ES dalībvalstīs, lai novērstu manipulācijas ar informāciju un mazinātu ārvalstu ietekmi informācijas karā.

Par ko lemj un par ko nelemj Eiropas Parlaments?

LEMJ:

• par ES vienoto tirgu;
• par vides aizsardzību;
• par ceļošanu, vīzu režīmu;
• par kopējo lauksaimniecības politiku;
• par ES fondu sadalījumu.

NELEMJ:

• par algām, pensijām un pabalstiem;
• par Latvijas nodokļu politiku;
• par Latvijas budžeta sadalījumu;
• par nacionālo izglītības un kultūras politiku;
• par veselības aprūpes politiku.

ES atbalsts Ukrainai

ES sankcijas pret Krieviju

ES ir noteikusi virkni sankciju pret personām un organizācijām. Šie pasākumi paredzēti, lai vājinātu Krievijas ekonomiku, atņemot tai kritiski nepieciešamās tehnoloģijas un tirdzniecības iespējas, un tādejādi būtiski mazinātu tās spējas karot.

Cīņa ar dezinformāciju

Krievijas agresīvo karu Ukrainā pavadījusi nepatiesu un maldinošu ziņu plūsma ar mērķi diskreditēt Ukrainu, tās institūcijas un iedzīvotājus. EUvsDisinfo datubāzē apkopoti vairāk nekā 5000 dezinformācijas gadījumu, kuru mērķis ir Ukraina.

Ukrainas rekonstrukcija

Lai atjaunotu Ukrainu pēc kara beigām, būs nepieciešams finansiāls atbalsts starptautiskā līmenī. ES jau tagad sniedz būtisku ieguldījumu, lai palielinātu valsts noturību. Kopumā ES finanšu atbalsts Ukrainas budžetam nodrošināts 2022.gadā 7,2 miljardi, 2023.gadā – 18 miljardi, no 2024. līdz 2027.gadam paredzēti 50 miljardi eiro.

3,4 miljardi eiro Ukrainas bēgļu vajadzībām

ES dalībvalstis, kurās patvērumu raduši cilvēki, kas bēg no Krievijas uzsāktā kara Ukainā, saņems 3,4 miljardus eiro.

Holodomors atzīts par genocīdu

ES atzīst, ka holodomors – ar padomju režīma apzinātu politiku mākslīgi izraisītais bads Ukrainā 1932. un 1933.gadā – ir genocīds pret Ukrainas tautu. EP deputāti nosoda šo rīcību, kuras rezultātā gāja bojā miljoniem ukraiņu, un aicina visas valstis un organizācijas, kas holodomoru vēl nav atzinušas par genocīdu, to izdarīt.

Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība.