Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz šim izdevusi 34 izbraukšanas rīkojumus Krievijas pilsoņiem

Kontrolējot Imigrācijas likuma jauno prasību izpildi, robežsardze ir veikusi aptuveni 800 fizisku pārbaužu, iegūstot informāciju par nepilniem 600 izbraukušu personu, kuras ir atstājušas Šengenas zonu, šķērsojot kādas citas dalībvalsts robežu. Vēl vairāk nekā 100 pārbaudītie cilvēki nav konstatēti dzīvesvietās, bet nav arī informācijas, ka viņi būtu izbraukuši no valsts, sacīja Kozlovskis.

Viņš informēja, ka pārsūdzēšanas vai izvērtēšanas stadijā ir arī viens piespiedu izraidīšanas rīkojums.

"Tā lieta ar šiem grozījumiem un normatīvajām prasībām iet uz priekšu. (..) Pašlaik vēl neesam nonākuši līdz tādai piespiedu izraidīšanai, bet, protams, ka strādāsim. Nu, es pieļauju, ka gala rezultātā varbūt arī, ka būs [piespiedu izraidīšana], bet es skatos, ka tomēr cilvēki, kuri saprot, ka tas nebija joks un ka tās normatīvu prasības ir reālas, tomēr nenonāk līdz tam, ka viņus fiziski izraida, bet viņi tomēr meklē ceļu, kā pašiem atstāt valsti," sacīja Kozlovskis.

Kā ziņots, Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.

Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Neskatoties uz šīm izmaiņām, no 2023.gada septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja.

Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2023.gada 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāka izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.

Jau ziņots, ka 3.janvārī spēku zaudēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebija iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecās tikai uz personām, kuras līdz pērnā gada 30.novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi.

Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023.gada 31.decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēja spēku no 3.janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis bija iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.

Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024.gada 31.martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.

Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, pērn 6.decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.