Latvija sniegusi palīdzību Ukrainai aptuveni 0,65 miljonu eiro vērtībā

Kā skaidroja Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums, pagājušajā gadā valsts budžetā tehniskās palīdzības sniegšanai Ukrainai bija pieejami 20 000 eiro. Atsaucoties uz Ukrainas puses vēlmi pārņemt Latvijas pieredzi, Latvija 2014.gadā organizēja darbseminārus-vizītes reģionālās reformas, e-pārvaldes, pretkorupcijas, energoefektivitātes, piensaimniecības jomā, kurās piedalījās valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji, iepazīstot praktiskos aspektus, kā arī apmācību kursus Latvijas augstskolās.

Ministrijas pārstāvis norādīja, ka pagājušajā gadā Latvijas reģionālo reformu un eirointegrācijas pieredzi apguva Čerņigivas apgabala padomes delegācija, savukārt ar energoefektivitātes, standartizācijas un sertifikācijas jautājumiem iepazinās Dņipropetrovskas domes delegācija. Tāpat pagājušā gada septembrī notika Ukrainas Reģionālās attīstības, celtniecības un komunālās saimniecības ministrijas delegācijas vizīte Latvijas pieredzes izpētei e-pārvaldes jomā, bet novembrī sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu Rīgā notika seminārs Ukrainas ekspertiem par korupcijas apkarošanu.

Lai iepazīstinātu ar Latvijas administratīvi teritoriālās reformas pieredzi, kā arī pārrunātu savstarpēji saistītās reformas - pašvaldību juridisko un finanšu reformu -, decembrī norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ekspertu vizīte Čerņigivas apgabalā. Decembrī arī notika ekspertu apmaiņas vizīte piensaimniecības jomā, kas tika organizēta sadarbībā ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", informēja Eihenbaums, piebilstot, ka šī gada budžeta ietvaros atvēlēti 70 000 eiro granta projektu konkursa īstenošanai Gruzijā, Moldovā, kā arī Ukrainā.

Viena no galvenajām Latvijas valdības iniciatīvām pagājušajā gadā attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm, tostarp Ukrainu, bija studiju programma Austrumu partnerības reģiona un Centrālāzijas valstu publiskās administrācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par Eiropas Savienības (ES) un starptautiskās ekonomikas, politikas un juridiskajiem jautājumiem. Programmā tika iekļautas lekcijas, semināri, kā arī pieredzes pārņemšana no Latvijas valsts institūcijām. Tāpat tika organizēti mācību braucieni uz Briseli un Luksemburgu. Apmācības programmu koordinē Rīgas Juridiskā augstskola, un tiek paredzēts to turpināt arī šī gada pavasarī un rudenī.

Pagājušajā gadā triju mēnešu mācību programmai tika atlasīti 15 dalībnieki, tai skaitā divi no Ukrainas. Savukārt šī gada pavasara sesijā no Ārlietu ministrijas līdzekļiem būs iespējams apmaksāt 12 pārstāvju dalību, bet Luksemburgas valdība finansēs divu pārstāvju dalību no Kosovas. Eihenbaums neizslēdza iespēju, ka varētu tikt piesaistīts arī ASV un citu donoru līdzfinansējums.

No Latvijas valsts budžeta attīstības sadarbības politikas ietvara šogad plānots piešķirt stipendijas 40 000 eiro vērtībā Ukrainas studentiem studijām Latvijas Universitātes (ES) Eiropas studiju programmā. Četru mēnešu studiju programmā jau ir uzņemti 15 Ukrainas studenti no Dņipropetrovskas Universitātes, Ivana Franko Nacionālās Universitātes Ļvivā un Odesas Mečņikova Nacionālās universitātes. Mācības plānots sākt šī mēneša laikā.

Tāpat Latvija aktīvi ir iesaistījusies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālajā novērošanas misijā Ukrainā, kurā šobrīd darbojas septiņi eksperti no Latvijas. Atlases process misijas jaunām vakancēm turpinās, un Latvija ir pieteikusi papildu kandidātus misijas amatiem. Turklāt, lai atbalstītu misijas darbu, Latvija ir sniegusi finansiālu ieguldījumu 45 000 eiro apmērā.

Eihenbaums informēja, ka Latvija dalībai ES Padomdevēja misijai drošības sektora reformām Ukrainā plāno nosūtīt divus vai trīs ekspertus.

Savukārt no Aizsardzības ministrijas budžeta Latvija pagājušajā gadā veikusi iemaksu 50 000 eiro apmērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Ukrainas Trasta fondā vadības, kontroles, sakaru un datorspēju (C4) pilnveidošanai. Tāpat Latvija ir veikusi iemaksu 15 000 eiro apmērā Eiropas Padomes Rīcības plāna Ukrainai budžetā, lai uzlabotu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu valstī.

"Latvija ir veikusi iemaksu 35 000 eiro apmērā Austrumeiropas Energoefektivitātes un vides partnerības fonda budžetā, par mērķa valsti norādot Ukrainu. Fonda mērķis ir atbalstīt projektus, kas saistīti ar energoefektivitāti un vidi," skaidroja Eihenbaums, piebilstot, ka Latvija pagājušajā gadā ir veikusi arī iemaksu 50 000 eiro apmērā no valsts budžeta programmas "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" paredzētajiem līdzekļiem ANO augstā komisāra bēgļu lietās biroja (UNHCR) Ukrainas iekšēji pārvietoto personu fonda budžetā.

Pagājušajā gadā Ukrainā uzturējās ES Humanitārās palīdzības un civilās aizsardzības (ECHO) organizēta un finansēta humanitārās palīdzības ekspertu grupa no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, sniedzot konsultācijas kolēģiem. ES dalībvalstu eksperti palīdzēja Ukrainas atbildīgajiem dienestiem novērtēt tehniskās un institucionālās spējas izveidotajās pārvietoto personu pagaidu izmitināšanas vietās, kā arī apzināt vajadzības, kas nepieciešamas, gatavojoties ziemas periodam. Latviju ekspertu grupā pārstāvēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvaldes Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks majors Andris Krots.

Latvija Ukrainai sniegusi arī humāno palīdzību, nodrošinot ārstēšanu 20 cietušajām personām no Ukrainas. 16 no tām jau ir izgājušas ārstēšanās kursu, divas vēl ārstējas, savukārt vēl divas personas tiks ārstētas. Līdz pagājušā gada 31.oktobrim Ukrainas pacientu ārstēšanai un transportēšanai ir iztērēts 30 551 eiro, turklāt valdība ir paredzējusi atvēlēt vēl līdz 30 000 eiro pacientu no Ukrainas ārstēšanai.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrībā sadarbībā ar domubiedriem tika nodibināts "Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds", kura mērķis ir vākt ziedojumus Ukrainā ievainoto civiliedzīvotāju un militārpersonu ārstēšanai un rehabilitācijai Latvijā, kā arī Latvijas ārstu īslaicīgam darbam smagu ievainoto ārstēšanas procesā Ukrainas slimnīcās. Līdz šī gada 22.janvārim fondā saziedoti 18 342 eiro. Par fonda līdzekļiem Latvijā jau ārstējas divi Ukrainā cietušie.

Tikmēr ārsts no SIA "Valtera protēžu laboratorija" šogad bija devies uz Ukrainu, lai veiktu bezmaksas acu protezēšanu līdz 60 pacientiem, kā arī nodrošināja 60 bezmaksas acu protēzes.

"Latvija ir nosūtījusi Ukrainai arī trīs humānās palīdzības kravas - medikamentus un medicīniskās preces 30 000 eiro apmērā un deviņus strāvas ģeneratorus apmēram 45 000 eiro apmērā," sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis. Šogad Latvija Ukrainai nosūtījusi vēl deviņus strāvas ģeneratorus un 4000 segas no valsts materiālajām rezervēm 103 000 eiro apmērā.

Tikmēr Rīgas dome pagājušajā gadā piešķīra 110 000 eiro humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem Austrumukrainā. Līdzekļi tika piešķirti biedrībai "Latvijas Sarkanais Krusts", kas informējusi, ka Kijevā veiksmīgi nogādāta humānās palīdzības krava ar medikamentiem 20 000 eiro apmērā. Papildus nosūtīti arī apģērbi, apavi, segas, kā arī citi materiāli, ko Ukrainai ziedojuši Latvijas iedzīvotāji.

Saskaņojot ar Ukrainas instancēm, 50 000 eiro no Rīgas domes piešķirtās naudas pārskaitīti Ukrainas Sarkanajam Krustam, lai iegādātos nepieciešamākās lietas Ukrainas iekšēji pārvietoto personu nometņu vajadzībām. Šobrīd ar Ukrainu tiek saskaņots nākamais sūtījums ar medicīnas iekārtām, kuras ziedojušas Latvijas medicīnas iestādes, kā arī atlikušās naudas pārskaitīšana Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Ukrainas militārpersonu bērniem humāno palīdzību 15 000 eiro vērtībā sniegusi Aizsardzības ministrija. Turklāt ministrija apmaksā viena Ukrainas virsnieka mācības Baltijas Aizsardzības koledžā un ir izteikusi priekšlikumu apmācīt Ukrainas karavīrus nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā.

"Latvija nepieciešamības gadījumā gatava izvērtēt papildu palīdzības sniegšanas iespējas Ukrainai," sacīja Eihenbaums.

LETA