Bedrainās Jūrmalas ielas
Kopš februāra Jūrmalā noteikta iebraukšanas maksa kūrortpilsētā visu cauru gadu trīs eiro apmērā. Līdz ar to arī autovadītāji cer, ka ...
Jūrmalniekus un kūrorta viesus tracina bedres uz pilsētas ielām. FOTO
Kopš februāra Jūrmalā noteikta iebraukšanas maksa kūrortpilsētā visu cauru gadu trīs eiro apmērā. Līdz ar to arī autovadītāji cer, ka viņi brauks pa gludu asfaltu, nebaidīdamies sasist savu spēkratu. Tomēr tā it nebūt nav. Par to pārliecinājās Jauns.lv, izbraucot pilsētu. Kaut arī pilsētā notiek asfaltēšanas darbi un bedrīšu lāpīšana, daudzas brauktuves ir bīstamas. Jūrmalu apdrošinātāji atzinuši par vienu no bedrainākajām Latvijas pilsētām.
Gada sākumā apdrošinātāji nāca klajā ar statistikas datiem, ka lielākie apdrošināšanas atlīdzības prasījumi par ielu sliktā jeb bedrainā ceļa stāvokļa dēļ apskādētajiem auto salīdzinoši visvairāk nāk no Rīgas, Jūrmalas un Cēsīm. Tātad, autobraucējiem, kuri dodas uz Jūrmalu, ir īpaši jāuzmanās, braucot pa pilsētu. Un ne tikai mazajās šķērsielās, bet arī centrālajās ielās. It īpaši tagad, kad savās ikdienas gaitās dodas ne tikai pilsētnieki, bet uz pludmalēm dodas arī atpūtnieku tūkstoši.
Tā, piemēram, braucot pa Mežaparka prospektu no Bulduriem uz Dzintariem bedres saulainā laikā pat nevar pamanīt, jo ceļa klājums “mirguļo” no ceļa malās augošā sila priežu ēnām. Tikai pie vienas bedres bija uzlikta ceļinieku uzstādītā brīdinājuma zīme ielas vidū. Tāpat no bedrainā asfalta neizvairīties arī Jūras, Smilšu, Ērgļu, Rāznas ielās, kā arī Poruka un Strēlnieku prospektos. Bedrītes auto riepas sapluinīt draud arī arī piebraucot pie Pumpuru autobusu pieturas un pasta ēkas Strēlnieku prospektā, pārliecinājās Jauns.lv. Un, protams, uzskaitījumu, varētu turpināt vēl un vēl...
Kad centies Jūrmalā apbraukt vākus un bedres:
Tas Jūrmalai godu nerada, par ko liecina arī neskaitāmi ieraksti sociālajos tīklos: Kāda autobraucēja publicējusi video, kurā redzams, kā ar sāniem “sabučojas” divas vieglās automašīnas, kuras cenšas izvairīties no bedrēm uz ielas Majoros. Starp citu, netālu no šīs vietas atrodas arī Jūrmalas pilsētas dome un Valsts prezidenta rezidence. Patīkamas sajūtas nerada arī ietves, kuras par tādām grūti nosaukt. Kāds ieraksts “Facebook” vēsta: “Šādi izskatās Pilsoņu ielas trotuārs pa kuru “Hotel Jūrmala Spa” atpūtnieki dodas uz jūru!”
Caurlaižu režīms Jūrmalā ieviests jau kopš 1996. gada. Līdz 2013. gadam tas bija visu gadu, bet pēc tam līdz šim gadam - tikai kūrorta sezonā. Šo gadu laikā pieaugusi arī iebraukšanas maksa: viens lats (1,4 eiro), divi eiro un nu trīs eiro. Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe iebraukšanas maksas palielinājumu pamatoja šādi: “Jūrmala ir vienīgā kūrortpilsēta Latvijā ar unikālām dabas vērtībām, šaurākajā vietā vien 300 metrus plata starp upi un jūru. Pēdējos gados novērojam pastāvīgu satiksmes intensitātes pieaugumu arī ārpus vasaras sezonas, kas nenoliedzami atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, radot gan trokšņa, gan gaisa piesārņojumu. Redzam, ka divi eiro nav pietiekams stimuls izvēlēties apvedceļu vai videi draudzīgāku transportu, tāpēc ir pamatota nepieciešamība mainīt noteikumus. Lai sasniegtu Eiropā noteiktos klimata mērķus, kā Eiropā, tā Latvijā tiek runāts par vajadzību mainīt cilvēku paradumus, pārvietoties videi draudzīgāk, un šis ir viens no soļiem, ko darām, lai sniegtu savu ieguldījumu vides kvalitātes uzturēšanā.”
Tās mērķis esot mazināt transportlīdzekļu satiksmes intensitāti Jūrmalā, “lai mazinātu tranzīta plūsmu cauri kūrortpilsētai un veicinātu videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu.” Tomēr šajā nodevā iekasētie līdzekļu izlietojums tiešā veidā nav novirzīts ielu stāvokļa uzlabošanai. Pašvaldība norāda: “No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.” Pērn Jūrmalas pašvaldība iebraukšanas caurlaižu tirgošanā iekasēja 2,87 miljonus eiro.
