Lielais jautājums: "Vai ASV palīdzības programma spēs būtiski ietekmēt Ukrainas kara gaitu?"

Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai ASV palīdzības programma spēs būtiski ietekmēt Ukrainas kara gaitu?”  To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem - politologam Andim Kudoram, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.

Andis Kudors cer, ka ASV palīdzības pakete Ukrainai jau šovasar radīs būtiskas izmaiņas kara frontes līnijā, jo nu ukraiņi Krievijai varēs sāpīgi kost.: “Svarīgi, lai Krievijas puse justos nedroši!” Jurģis Liepnieks, vērtējot situāciju Ukrainas-Krievijas kara frontē, tajā neko iepriecinošu nesaredz: “Krievija uzbrūk un Ukraina cenšas krievu uzbrukumu bremzēt – pat ne apturēt.” Toties visā šajā  labā ziņa ir tā, ka Eiropa beidzot ir pamodusies un vairs ar rožainām brillēm neskatās Maskavas virzienā. Aigars Rostovskis teic, ka Krievija visu savu ekonomiku pakārto karam, tādēļ Rietumu civilizācijai un tās sabiedrotajiem jāmobilizējas, krieviem pretī liekot visu savu spēku un jaudu. Iespējas tam ir, tikai jautājums tajā, cik mēs tam esam gatavi.

Andis Kudors: “Ukraina varēs Krievijai sāpīgi kost”

Politologs Andis Kudors cer, ka jau tuvākajos mēnešos mēs redzēsim izmaiņas Ukrainas-Krievijas kara frontes līnijā par labu ukraiņiem, un to, protams, sekmēs ASV apstiprinātā 61 miljardu vērtā palīdzība Ukrainai. Ja vēl pozitīvi atrisināsies jautājums par tālās darbības rādiusa raķešu piešķiršanu Ukrainai, tad ukraiņi varēs “sāpīgi kost” Krievijai, izdarot triecienus jau dziļāk Krievijas iekšienē, teic politologs.

ASV palīdzības programma pirmām kārtām ukraiņiem palīdzēs ar bruņojumu. Bet, otrām kārtām, amerikāņu palīdzībai ir vēl cita dimensija. “Katra darbība ārpolitikā ir stratēģiskās komunikācijas vēstījums – ar darbību mēs vēstām vēl vairāk nekā ar vārdiem. ASV piešķirtais 61 miljards aizpildīs “caurumus” bruņojumā, kas nu būs nopietnāks; varēs sargāt gaisu, jo pašreiz pretgaisa aizsardzība ukraiņiem ir vājā vieta un Krievija dominē gaisā.

Bet arī psiholoģiski ukraiņi nu iegūst pilnīgi citu cīņas sparu, jo tagad ir skaidrs vēstījums no Rietumiem, šajā gadījumā no ASV, ka mēs neatstājam Ukrainu (vienu). Tātad, Krievijai nebūs vienkārši. Bruņojums Ukrainai būs, un turklāt vēl sarunas par tālās darbības raķetēm... ja tās būs, tad Ukraina vareš Krievijai sāpīgi kost, izdarot triecienu pa objektiem jau dziļāk Krievijā.

Okupētā Krimas pussala no Krievijas perspektīvas ir apdraudēta, tilts ir apdraudēts! Un šajā karā svarīgi, lai Krievijas puse justos nedroši, lai viņiem nepiederētu stratēģiskā iniciatīva,” saka Andis Kudors.

Viņš cer, ka jau šovasar varēsim redzēt izmaiņas frontes līnijā par labu Ukrainai: “Pagaidām vēl viss ir ceļā. Pašlaik Krievija tikai taktiski šo to ir vinnējusi Harkivas virzienā, bet labi, ka ne stratēģiski.”

Kolīzijas ASV Kongresā starp prezidentu Džo Baidenu un viņa oponentu Donaldu Trampu, kad  Donalds Tramps beigu galos demonstrēja to, ka viņš it kā atrisinājis Ukrainas jautājumu, jo Džo Baidens to nav spējis, Andis Kudors vērtē kā sekundāras: “Manis pēc, kaut vai tādas kombinācijas, galvenais – ka tik Ukraina saņem palīdzību!”

Jurģis Liepnieks: “Situācija ir dramatiska! Krievija uzbrūk”

Vērtējot situāciju Ukrainas-Krievijas kara frontē, rakstnieks Jurģis Liepnieks saka, ka tajā pašreiz neko iepriecinošu nesaredz: “Kopumā šobrīd redzam tādu kā līdzsvara situāciju, bet Krievija uzbrūk un Ukraina cenšas krievu uzbrukumu bremzēt – pat ne apturēt. Tā kā situācija ir dramatiska, nekā priecīga nav.” Toties visā tajā labā ziņa ir tā, ka Eiropa beidzot ir pamodusies un vairs ar rožainām brillēm neskatās Maskavas virzienā.

Ukraina šobrīd saskaras ar ļoti daudzām un dažādām problēmām, tai skaitā arī iekšējām – sākot ar mobilizāciju un karavīru trūkumu, un beidzot ar korupciju un iekšpolitiskiem konfliktiem, norāda Jurģis Liepnieks: “Situācija ir dinamiska.” Vienlaikus mēs samērā daudz zinām un sekojam līdzi notikumiem Amerikā un Eiropā, arī Ukrainā, bet neievērotu atstājam situāciju Krievijā, bet:

“Krievija adaptējas šim te karam, tā no tā mācās un uzlabo savu sniegumu. Tādēļ situācija, manuprāt, ir diezgan drūma. Rietumi pagurst un Rietumiem ir grūtības mobilizēt nepieciešamos palīdzības apjomus. Tas izdodas, bet ar lielām, lielām grūtībām. Savukārt Krievija adaptējas karam, mācās un uzlabojas – gan taktiskos, gan tehnoloģiskajos aspektos. Ja atceramies, tad kara sākumā Krievijai vispār nebija dronu, ne sakaru, ne daudz kā cita. Tāpēc sākumā daudzos aspektos viss tai gāja tik grūti, bet nu Krievija lieliem soļiem iet uz priekšu.

Šobrīd redzam tādu kā līdzsvara situāciju. Krievija uzbrūk un Ukraina cenšas to uzbrukumu bremzēt, pat ne apturēt. Tā kā situācija ir dramatiska, nekā priecīga nav.”

Tomēr visā šajā ir arī kāda labā ziņa. Šogad redzam strauju Eiropas atmošanos, “vecajā kontinentā” ir notikusi radikāla viedokļu un situācijas izpratnes maiņa, kāda vēl nebija iedomājama pirms pāris gadiem, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Kremļa diktatoru Vladimiru Putinu un mēģināja kaut ko sarunāt, vai kad Vācija Ukrainai pat nepiegādāja apsolītās 5000 karavīru ķiveres, par bruņojumu nemaz nerunājot, saka Jurģis Liepnieks.

Aigars Rostovskis: Krievija gatavojas ilgam karam, Rietumu civilizācijai jāmobilizējas!

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norāda, ka Krievija gatavojas ilgstošam karam, tā visu savu ekonomiku pakārto militārām vajadzībām, tādēļ Rietumu civilizācijai un tās sabiedrotajiem jāmobilizējas un krieviem pretī jāliek viss savs spēks un jauda. Iespējas tam ir, tikai jautājums tajā, vai mēs tam esam gatavi.

Amerikas palīdzība Ukrainai aizkavējās apmēram par pusgadu, norāda uzņēmējs. Līdz ar to Ukrainā bija ne tikai militāro resursu trūkums, bet arī pazuda ukraiņu karavīru un sabiedrības optimistiskais noskaņojums, kad sāka pienākt aizvien vairāk ziņu par munīcijas trūkumu:

“Saņemot šo ASV artavu, ukraiņiem ir tāda būtiska atelpa. Ar šo Amerikas palīdzību noteikti aizvilks līdz ASV prezidenta vēlēšanām (tās notiks šī gada novembrī – Red.) Bet tālāk jau nekas nav beidzies. Redzam, ka Krievija gatavojas ilgam karam, tur notiek visādas pārmaiņas un ekonomika tiek pakārtota uz militāro bāzi – viss pakļauts karam un tamlīdzīgi. Līdz ar to Rietumu civilizācijai, ja tā grib nosargāt savas vērtības un sabiedrību, jāliek kaut kas pretī.”

Protams, Eiropai vienai tas būs grūti, un tāpēc jāpaļaujas arī uz Amerikas palīdzību. Kopumā ņemot visas pasaules valstu ekonomikas ir apmēram 105 triljonu dolāru vērtībā. No tā Rietumu civilizācijas un tās sabiedroto daļa ir ap 60 triljoniem, bet Krievijai tikai vairāk par diviem triljoniem. Tas nozīmē, ka Rietumiem ir potenciāls, norāda Aigars Rostovskis:

“Tikai jautājums ir par to, cik šajā demokrātiskajā procesā Rietumu civilizācija spēj mobilizēties un Krievijai likt pretī visu savu spēku un jaudu, lai aizstāvētu savas vērtības. Tas ir tas, kas mūs sagaida.” Bet nule Amerikas piešķirtā palīdzība Ukrainai ir ļoti, ļoti būtiska, teic uzņēmējs.

Kā Andis Kudors, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostovskis vērtē ukraiņu spēku izredzes uzvarēt karā pēc ASV palīdzības piešķiršanas, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.