Vecumniekos nākamnedēļ notiks XVI Starptautiskais masku tradīciju festivāls
No piektdienas, 13.februāra, līdz svētdienai, 15.februārim, Vecumniekos notiks XVI Starptautiskais masku tradīciju festivāls, aģentūru LETA informēja Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Vlasova.
Plašā un daudzveidīgā festivāla programma piedāvās konferenci, meistarklases, izrādes, masku skati, masku gājienu, danču vakaru, individuālo masku skati un citas aktivitātes Vecumniekos, kā arī apkārtnes pagastu lauku sētās. Savukārt festivāla noslēgumā pie Vecumnieku Jaunā ezera estrādes ikviens būs aicināts uz Meteņa svinēšanu.
Festivālā piedalīsies 20 masku grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Konferencē un meistarklasēs piedalīsies masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas, ka arī transpersonālā psihoterapeite Liene Vēsmiņa.
Lai maskošanās tradīciju saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, starptautiskie masku tradīciju festivāli notiek ik gadu februārī dažādās Latvijas vietās, skaidroja Vlasova.
Starp festivāla dalībniekiem no Latvijas būs masku grupas "Ziemļu buki", "Vecīši", "Mārtiņbērni", "Čigāni", "Miežvilki", "Budēļi", "Ķekatas" un citas masku grupas no Bārbeles, Katlakalna, Lielvārdes, Mazzalves, Olaines, Remtes, Rēzeknes, Rīgas, Salacgrīvas, Saldus, Saulkrastiem, Tārgales, Tomes, Vidrižiem.
Lietuvu pārstāvēs folkloras kopa "Kupkemis" no Kupišķiem, kas pieder kultūrvēsturiskajam Aukštaitijas novadam un mūsdienās uztur dzīvas senās maskošanās tradīcijas. Kopa demonstrēs Lietuvā plaši izplatītu un populāru Užgavēņa (Meteņa) masku tradīciju.
Savukārt no Krievijas Maskavas vēstures un novadpētniecības biedrība "Metsanen kundem" ("Meža kopiena") rādīs masku uzvedumu "Šorikoil" (Aitas kāja), kas sakņojas Maskavas apvidū dzīvojošās somugru tautas meri mitoloģijā.
"Maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām nav zaudējušas savu nozīmību. Visām tautām viņu kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos," par masku tradīcijām klāstīja Vlasova.
Viņa skaidroja, ka latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni, un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā 70 - čigōni, miežvilki, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, miežvilki, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi un citi.
Festivālu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar Vecumnieku pašvaldību. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
LETA