Mediķi ir "mācīšanās mašīnas": rakstnieks Jurģis Liepnieks par mediķu aizplūšanu no Latvijas
Mediķi no Latvijas labāka darba un atalgojuma meklējumos aizbrauc mazās algas dēļ. Bet viņu algu jautājums nav tik vienkāršs, kā tas bieži no malas izskatās: ja augsta līmeņa ārsti un speciālisti nopelna pietiekami labi, tad, piemēram, māsas vai māsu palīgi gaužām niecīgi, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Tāpēc viņi dodas strādāt, piemēram, uz Norvēģiju. Vienīgais šķērslis varētu būt valodas nezināšana, bet svešvalodas apguve viņiem nav problēma, jo mediķi jau pēc būtības ir “mācīšanās mašīnas”.
Jauno mediķu vidū veiktā aptauja liecina, ka katrs desmitais ārsts gatavojas doties strādāt uz ārzemēm. Līdzīgi plāni ir arī deviņiem procentiem ārstiem-rezidentiem. Tikai 44% rezidentu ir pārliecināti par savu palikšanu Latvijā. Tātad kopējā tendence nav iepriecinoša. Latvijas augstskolas gatavo mediķus, no kuriem daļa te nemaz nepaliks, bet tas nozīmē, ka nākotnē aizvien lielāks kļūs mediķu deficīts. Līdz ar to Lielais jautājums: “Kā panākt, lai Latvijas mediķi nebrauktu prom?” To Jauns.lv vaicāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Par Latvijas medicīnas darbinieku algām viņš saka: “Tas nav tik vienkāršs, tas ir strukturāls jautājums. Ja vadošie ārsti un labi speciālisti noteikti nopelna pietiekami labi, un viņiem droši vien būtu jāsatraucas tikai par to, lai pie mums nesabrauc pārāk daudz “abu meri” un labi izglītoti speciālisti no citām valstīm. Un to redz arī jaunie ārsti, kuri plāno palikt Latvijā (to zinām arī mēs, jo, ejot pie ārsta, zinām, cik tas maksā). Šajā ziņā (kategorijā) ar algām viss ir kārtībā. Bet mums ir vesela virkne medicīnas darbinieku, kuriem vēsturiski, jau no padomju laikiem, algas ir ļoti mazas – māsas, māsu palīgi.
Ja medmāsa Norvēģijā mēneša laikā var nopelnīt tik, cik gada laikā Latvijā, protams, viņa domā braukt uz Norvēģiju. Vienīgais šķērslis ir iemācīties norvēģu valodu, bet ārsti ir “mācīšanās mašīnas”. Tas ir tas, kas viņus atšķir no mums visiem pārējiem. Nav neviena cita profesija, kur būtu jāmācās tik daudz, tik ātri un tik ilgus gadus. Mediķiem iemācīties norvēģu valodu, tāpat kā franču vai jebkuru citu, vispār nav nekādu problēmu. Es zinu māsas, kuras iemācījušās igauņu valodu, lai brauktu strādāt tepat uz Igauniju.”
Tādēļ medicīnas menedžmenta un politikas veidotāju uzdevums būtu atrisināt mediķu algu problēmu, kura jau gadu gadiem nav atrisināta. “Skaidrs, ka medicīnai kopumā trūkst naudas, tās pie mums nebūs tikpat daudz, cik Norvēģijā, bet mediķu algai jābūt kaut cik jēdzīgai.
Tās ir lietas, kuras var strauji uzlabot tīri no politikas veidošanas viedokļa, vienkārši tam jāvelta lielāka uzmanība. Te kārtējo reizi ir tā problēma – tad, kad valsts dod naudu vai palielina budžetu, ne vienmēr tas palielinātais budžets sadalās tieši tā, kā mēs, sabiedrība vai politikas veidotāji, to vēlētos,” savas pārdomas par mediķu algu problēmu noslēdz Jurģis Liepnieks.
Ko par iespējām noturēt ārstus Latvijā saka Jurģis Liepnieks, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
