"Bez cilvēkiem, nebūs arī ekonomikas": ārvalstu investori lūdz Siliņai ilgtermiņa attīstības stratēģiju

Rīgas Ekonomikas Augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā kopīgajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023" investori atzinīgi vērtē līdz šim izskanējušo valsts amatpersonu apņemšanos stiprināt Latvijas investīciju vidi, gan atbalstot jaunu investīciju ienākšanu, gan noturot jau esošos investorus Latvijā.

"Ārvalstu investīciju vides indeksa" pētījuma ietvaros tradicionāli investoriem tiek lūgts nosūtīt vēstījumu Ministru prezidentam. Šogad investori Siliņai vēl kļūt drosmīgākai, mērķtiecīgai un izveidot ilgtermiņa vīziju, fokusējoties uz Latvijas konkurētspējas uzlabošanu, produktivitātes celšanu, investīcijām inovācijās un infrastruktūrā, nedomājot tikai četru gadu vēlēšanu cikla ietvaros.

Investoru skatījumā Siliņai būtu plašāk jāiesaista privātā sektora pārstāvji politikas veidošanas procesā, jākoncentrējas uz birokrātijas mazināšanu, kā arī jāvairo godīga konkurence, mazinot publiskā sektora favorītismu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Tāpat investori lūdz Ministru prezidentei rast risinājumu demogrāfijas problēmām, sakot - bez cilvēkiem, nebūs arī ekonomikas.

Birokrātiskā sloga mazināšanai, investori piedāvā turpināt valsts pārvaldes digitalizāciju un reformas, ieviešot plašāku datos un rezultātos balstītu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, lai uzlabotu investīciju klimatu, investori iesaka izstrādāt ilgtermiņa cilvēkkapitāla plānu, kas paredzētu reālu izmaiņu ieviešanu, lai uzlabotu darbaspēka pieejamību un sekmētu prasmju celšanos, izskaust ēnu ekonomiku, mazinot nesodāmības sajūtu nodokļu nemaksātājiem un vienlaikus paplašinot labumu grozu godīgajiem nodokļu maksātājiem, kā arī pieprasa skaidru rīcību par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību piekļuvi publiskajiem kapitāla tirgiem.

Tāpat 2023.gada pētījumā investoriem lūdza novērtēt progresu piecās, investoriem būtiskās, jomās - ēnu ekonomikas mazināšanā, investīciju aizsardzībā, zaļās ekonomikas veicināšanā, cilvēkkapitāla attīstībā un publiskā sektora efektivitātē.

Piecu punktu skalā zemāko progresu investori novērojuši publiskā sektora modernizācijā (1,9), darbaspēka pieejamības uzlabošanā (1,9), darbaspēka pārkvalifikācijas uzlabošanā (divi) un vienotas cilvēkkapitāla politikas pārvaldībā (divi).

Viduvēju progresu investori novērojuši ēnu ekonomikas apkarošanas pārvaldībā un Valsts ieņēmumu dienesta darbā (2,5 punkti no pieciem), publiskā sektora digitalizācijā (2,5) un klimata un enerģētikas politikas veicināšanā (2,5). Augsts progress, investoru acīs, nav novērots nevienā no minētajām jomām. 

Padome ilgstoši sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, piedāvājot ieteikumus un uzlabojumus politikas jomās ar mērķi uzlabot Latvijas kopējo investīciju klimatu un vairot ekonomisko izaugsmi. Arī pētījuma ietvaros investori ir atzinuši, ka viņus sadzird, taču trūkstot reālas rīcības pēc dialoga.

Jau ziņots, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas un investoru padomes veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023" secināts, ka investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem. Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.