Izglītības un zinātnes ministrija meklēs veidus, kā skolās nodrošināt peldēšanas apmācības
Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Latvijas Peldēšanas federāciju meklēs risinājumus, kā īstenot peldēšanas apmācības izglītības iestādēs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija otrdien skatīja jautājumu par peldēšanas apmācību nodrošināšanu izglītības iestādēs. Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam kā viena no prioritātēm izcelta programmas "Drošība uz ūdens" īstenošana. Tika plānots izstrādāt un ieviest mācību saturu vispārējās izglītības iestādēs peldēšanas prasmes apgūšanai. Ūdens kompetences programmu bija plānots ieviest arī sākumskolas posmā. Programmas īstenošanai nepieciešami 1,6 miljoni eiro pirmajam gadam, bet turpmāk 3,2 miljoni eiro ik gadu.
Taču IZM lūgums pēc nepieciešamā finansējuma 2024.gada budžetā netika atbalstīts. Ministrijas pārstāvji sēdes laikā nepiekrita LPF pārmetumiem par "nekā nedarīšanu", jo lūdza Finanšu ministriju atbalstīt projektu. IZM apņēmusies uzturēt prasību pēc finansējuma turpmāko gadu budžetos, "cik vien ilgi tas būs nepieciešams."
Tomēr tikai plānotais finansējums problēmu neatrisinās, pārliecināti sēdes dalībnieki. Ir jādomā par pedagogu prasmju pilnveidi, jo labi peld neliels skaits skolotāju. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, skolotājs neuzskata, ka viņam nodarbību laikā jāatrodas ūdenī kopā ar skolēniem. Ir jārisina arī infrastruktūras pieejamība, bet tā ir sekundāra problēma, izskanēja sēdē. Ar esošo infrastruktūru varētu nodrošināt peldēšanas apmācības 75% bērnu. Vienlaikus atsevišķās pašvaldībās, kurās ir peldbaseini, peldēšanas apmācības īsteno vienu gadu vai netiek īstenotas vispār.
Sēdes laikā izskanēja arī pārmetumi IZM, ka tās piešķirtais finansējums olimpiskajiem centriem bērnu peldapmācības īstenošanai pērn apgūts tikai formāli. Mācību saturā kā viena no izvēlēm iekļauts modulis "Peldēšana". Ja skola to nepiedāvā, tik un tā ir obligāti jāapgūst ar drošību uz ūdens saistītie sasniedzamie rezultāti.
Vienlaikus LPF aicina noteikt konkrētu mācību saturu un sasniedzamos rezultātus, nodrošinot arī prasmju monitoringu. Peldēšanas apmācības būtu jāuzsāk pirmsskolā vai sākumskolā. Atbilstoši LPF sniegtajai informācijai, šobrīd 29% skolās mācību saturā iekļauta peldētapmācība. Pārējās izglītības iestādēs vai nu tiek īstenoti īslaicīgi projekti, vai peldētapmācību skolēni apgūst interešu izglītībā. 21% izglītības iestādē peldētapmācība netiek īstenota vispār.
IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts saredz, ka drošības standartus varētu atrunāt topošajā Sporta likuma redakcijā. Viņš aicina nozares pārstāvjus sniegt priekšlikumus, apliecinot, ka tos uzklausīs. Sporta apakškomisija pie jautājuma par peldētapmācību skolās plāno atgriezties jūnija sākumā.
Atbilstoši LPF sniegtajai informācijai, ka ik gadu noslīkstot dzīvību zaudē vidēji desmit bērni vecumā līdz 19 gadiem.
