Vidusslānis Latvijā - vai tāds vispār pastāv?

"Nav īsti skaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu domājam - vidusšķira. 2018. gadā veikts SKDS pētījums, kura ietvaros veikts salīdzinājums ar pirms 10 gadiem veiktā pētījuma datiem. Viens no secinājumiem bija tāds, ka vidusslānis pie mums ir izaudzis! Tomēr atsevišķu faktoru analīze liecina, ka būtiski nekas 10 gadu laikā nav mainījies," saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Rasnača.

Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku sajūtām un sevis uztverei sabiedrībā. Tā nav tikai Latvijas tendence: sabiedrības daļa, kas sevi var identificēt kā vidusšķiras pārstāvi konkrētajā teritorijā, samazinās. Tam par iemeslu ir globālās pārmaiņas, kas maina materiālās stabilitātes avotus.

"2018. gadā SKDS veiktajos vidējās klases pētījumos Latvijā par pamatu tika ņemti cilvēku izvirzītie kritēriji, ar kuriem Latvijā nosaka vidusslāni. Kopīga standarta šīs sabiedrības grupas izslēgšanai nav, jo valstu labklājības līmeņi pēc būtības atšķiras: tas, kurš vienā valstī vai konkrētā teritorijā pieder pie vidusšķiras, citā valstī var būt megabagātnieks, bet kādā citā - nabags. Protams, Tēvzemes pētījumā kā pamats tika ņemti ienākumi, nekustamais īpašums, izglītība un citi kritēriji, bet pie tam mazāk tika ņemts vērā darba saturs, kas, manuprāt, ir būtisks lielums," atzīst Rasnača.

Viņasprāt, svarīgi atzīmēt, ka cilvēki labprāt dara to, ko mīl, upurējot ienākumu līmeni. Vienkāršoti sakot, vidusslānis nav gatavs iet uz kādu darbu tikai labas darba samaksas dēļ.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc sociālās nevienlīdzības pētījumi netiek turpināti, Rasnača norādīja līdzekļu trūkumu zinātnei, kas ir galvenais šķērslis kvalitatīvam zinātniskam darbam, raksta "Dienas Bizness".