Vecumniekos notiks masku tradīciju festivāls

Festivāls notiek gan novada centrā - Vecumniekos, gan apkārtnes pagastu lauku sētās, Kasjauns.lv informēja Latvijas Folkloras biedrības un Vecumnieku novada domes pārstāvji. Savukārt festivāla noslēgumā svētdien, 15. februārī, pie Vecumnieku Jaunā ezera estrādes ikviens aicināts uz Meteņa svinēšanu. Festivālā piedalās 18 masku grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas.

Lai maskošanās tradīciju saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, Starptautiskie masku tradīciju festivāli ik gadu februārī notiek dažādās Latvijas vietās. Šogad festivālu Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar Vecumnieku novada pašvaldību un biedrību „Zemgales mantojums”.

* Piektdien, 13 februārī, pulksten 17.00 Vecumnieku Tautas namā atklās Masku izstādi, bet pulksten 19.00 tur sāksies koncerts „Maskas nāk!”

* Sestdien, 14. februārī, Vecumnieku Mūzikas un mākslas sāksies Masku konference. Pulksten 11.00 Vecumnieku Tautas namā sāksies Bērnu rīts – zīmējumu konkursa „Latvijas novadu masku gājieni” uzvarētāju apbalvošana un masku gatavošanas meistardarbnīcas. Pulksten 12.00 notiks Masku grupu gājieni Vecumnieku novada lauku sētās Bārbelē, Kurmenē, Misā, Skaistkalnē, Stelpē, Vallē un Vecumniekos. Pulksten 17.00 Vecumnieku Tautas namā notiks Masku saiets un grupu izrādīšanās, bet pulksten 21.00 -  Danču vakars un individuālo masku skate.

* Svētdien, 15. februārī, pulksten 10.00 Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā būs Masku konferences noslēgums un diskusijas. Pulksten 12.00 sāksies Masku gājiens no Vecumnieku Tautas nama līdz Vecumnieku Jaunā ezera estrādei. Pulksten 13.00 būs Masku festivāla noslēgums un Meteņdienas svinēšana Vecumnieku Jaunā ezera estrādē.

Festivālā no Latvijas piedalīsies Ziemeļu buki, vecīši, Mārtiņbērni, čigāni, miežvilki, budēļi, ķekatas un citas masku grupas no Bārbeles, Katlakalna, Lielvārdes, Mazzalves, Olaines, Remtes, Rēzeknes, Rīgas, Saulkrastiem, Tārgales, Tomes, Vidrižiem. Lietuvu pārstāvēs folkloras kopa „Kupkemis” no Kupišķiem, kas ir kultūrvēsturisks Aukštaitijas novads un mūsdienās uztur dzīvas senās maskošanās tradīcijas. Kopa demonstrēs Lietuvā plaši izplatītu un populāru Užgavēņa (Meteņa) masku tradīciju. Krievijas pārstāvji, Maskavas vēstures - novadpētniecības biedrība „Metsanen kundem” (Meža kopiena), sniegs ieskatu masku tradīcijā „Šorikoil” (Aitas kāja), kas sakņojas Maskavas apvidū dzīvojošās somugru tautas meri mitoloģijā.

Jāteic, ka šobrīd visā pasaulē sākas karnevālu laiks. Tradicionālo masku gājieni Meteņa laikā notiek arī Latvijā. Maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām nav zaudējušas savu nozīmību. Visām tautām viņu kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos.

Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni, un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk kā 70 - čigōni, miežvilki, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi un citi.