Baltkrievs uz Latvijas robežas sarīko skandālu un nonāk melnajā sarakstā
Pēc Valsts drošības dienesta (VDD) sniegtās informācijas iekšlietu ministrs “melnajā sarakstā” iekļāvis Baltkrievijas un Zviedrijas dubultpilsoni Aleksandru Šnitko. Par iemeslu tam bijusi viņa uzvedība robežas šķērsošanas laikā, kuras rezultātā kaimiņvalsts propagandas kanāliem bija kārtējā izdevība izveidot Latviju un rietumvalstis apmelojošu sižetu.
Incidents noticis novembrī, kad Šnitko ar automašīnu vēlējās šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu Pāternieku robežpunktā un tika pakļauts padziļinātai dokumentu pārbaudei. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ viņš sāka pret to iebilst un rezultātā kājām aizbēga atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju.
Protams, tikai “sakritības” rezultātā robežpunktā ļoti ātri ieradās Baltkrievijas vadošā propagandas kanāla filmēšanas grupa, un tapa reportāža, kā Latvijas specdienesti uz robežas mēģina savervēt Baltkrievijas pilsoņus.
Aptuveni puse no septiņu minūšu garā sižeta atvēlēta stāstam, cik brīva un plaukstoša valsts ir Baltkrievija un cik briesmīgs režīms valda robežas otrā pusē.
Pats Šnitko ļoti raiti izklāsta, kā viņu centušies savervēt par informatoru. To esot darījusi privātās drēbēs ģērbusies sieviete, kura uzdevusies par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieci un nav nosaukusi savu vārdu. Tuvumā esot bijuši arī robežsargi, no kuriem viens zīmīgi turējis roku uz dienesta ieroča.
Šnitko bez kāda ievada tiešā tekstā esot pateikts, ka viņš diezgan bieži šķērsojot robežu, tāpēc būtu labi, ja varētu dalīties ar informāciju par saviem novērojumiem Baltkrievijā. Šnitko no šādas sadarbības kategoriski atteicies, pēc kā tālākā saruna esot kļuvusi visai draudoša un tāpēc viņš izlēmis bēgt atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju, Latvijas pusē pat pametot savu auto.
Baltkrievijas televīzijas sižets beidzas ar zīmīgu secinājumu – redziet, Latvijas, Lietuvas un Polijas specdienesti brīdina savus pilsoņus, ka Baltkrievijā viņus var mēģināt savervēt, bet patiesībā notiek pilnīgi otrādi un ar to nodarbojas tā saucamās “rietumu demokrātijas” pārstāvji, kamēr brīvajā Baltkrievijā nekas tāds nebūtu pat iedomājams.
Notikušais vērtējams kā iepriekš plānota un sagatavota provokācija, jo neviens sevi cienošs specdienests publiskā vietā, bez iepriekšējas sagatavošanās un dokumentu pārbaudes laikā ar aģentu vervēšanu nenodarbojas.
VDD šo gadījumu vērtē par nu jau par tradicionāli kļuvušu veidu, kā, izmantojot speciāli gatavotas provokācijas, tiek veidoti diskreditējoši materiāli par Latviju un tās iestādēm, vienlaikus pētot to reakciju un darbību.
Kaut arī ir skaidrs, ka Šnitko nav tiešs Baltkrievijas propagandas darbinieks un, visticamāk, izmantots kā “vienreizējs materiāls”, tomēr ar to pieticis, lai viņu iekļautu Latvijas “melnajā sarakstā”.
