Izveido Latvijas valsts superanalītikas dienestu
Ministru kabinets 12. martā apstiprinājis 400 000 eiro lielu gada budžetu Valsts Analītiskā dienesta izveidei, kura trīs galvenie uzdevumi būs “precīzāk saskatīt cilvēku vajadzības”, “efektīgāk piešķirt resursus risinājumiem” un “elastīgi pielāgoties izmaiņām”. Pagaidām īsti gan nav skaidrs, kādu pienesumu sabiedrībai dos šis dienests, jo tā izveidei nule tikai piešķirts finansējums.
Bet, pēc visa spriežot, Ministru kabinetam analītika ir visai prioritārs jautājums. Nedēļu pēc Valsts Analītiskā dienesta budžeta apstiprināšanas – 19. martā tika izveidots nacionālais Krīzes vadības centrs, kura viens no galvenajiem uzdevumiem būs “informācijas analīze”. Gada sākumā Ministru kabinets sprieda arī par to, ka Uzņēmumu reģistram ir jāattīsta “analītiskā kapacitāte”.
Pārlūkojot valsts un pašvaldību struktūrvienību sarakstus, varam pārliecināties, ka tajos strādā un savus pētījumus prezentē un padomus dod vesela armija analītiķu. Līdz šim respektablākais bija Saeimas Analītiskais dienests, bet ir arī virkne citu. Lūk, tikai daži to nosaukumi: Valsts izglītības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta Mūžizglītības datu analītikas nodaļa, Tiesu administrācijas Starptautiskās sadarbības un analītikas nodaļa, Rīgas domes Metodoloģijas un analītikas nodaļa, Bērnu aizsardzības centra Analītikas nodaļa, Slimību profilakses un kontroles centra Epidemioloģiskās uzraudzības attīstības un analītikas nodaļa, Nodarbinātības valsts aģentūras Analītikas un statistikas nodaļa, Valsts izglītības satura centra Vērtēšanas un analītikas departaments, Konkurences padomes Analītiskais departaments un tā tālāk un tā joprojām, nemaz nerunājot, ka teju vai katrā ministrijā ir savs “centrālais analītiķis”.
Ierindas pilsonim, kurš nedraudzējas ar birokrātijas leksiku, ir diezgan grūti saprast ar ko jaunais dienests nodarbosies un kāds no tā būs labums: “Šis dienests sniegs atbalstu ministrijām un to padotības iestādēm, palīdzot sakārtot, vizualizēt un apstrādāt datus, sniedzot zināšanas minētajos procesos un kopumā attīstot valsts pārvaldes spēju labāk analizēt datus, veidot datos pamatotas rīcībpolitikas un pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus. Analītiskā dienesta konsultanti-datu analītiķi iestādēs sniegs atbalstu datu savietošanā, interpretēšanā un vizualizēšanā, kā arī apmācīs kolēģus darbā ar dažādiem datu avotiem. Savukārt iestāžu eksperti iegūtās zināšanas un praktiskos risinājumus izmantos, lai analizētu vienu datu korelāciju ar citiem, lai modelētu dažādus scenārijus un nonāktu pie labākajiem iespējamiem risinājumiem, veidojot jaunu rīcībpolitiku vai veicot izmaiņas esošajā.”
Analītiskais dienests iekļausies Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamentā un tā konsultanti-datu analītiķi sniegs pakalpojumu citām valsts pārvaldes iestādēm un tur dalīsies ekspertīzē. Dienests izvērtēs ministriju iesniegtos pieteikumus, kuros aprakstīta risināmā problemātika un nolems, kuru jautājumu risināšanā piesaistāma Analītiskā dienesta palīdzība.
Tā galvenais uzdevums būs atbalstīt ministrijas pirms svarīgu politikas dokumentu izstrādes, sniedzot datos balstītu analīzi. Valsts pārvaldes attīstības nodaļas vadītāja Anna Deksne jau iepriekš norādījusi, ka “dati allaž bijusi liela vērtība, taču valsts pārvalde ne vienmēr ir spējusi tos izmantot izsvērti un tajos balstīt savus tālākos lēmumus”. Tādēļ tika nolemts veidot centralizētu pieeju pētījumu veikšanai valsts pārvaldē, jo līdz šim budžeta nauda analītiskajiem pētījumiem esot tērēta bez jūtama ieguvuma.
Pusi no piešķirtajiem 400 tūkstošu eiro iecerēts tērēt nelielu pētījumu, aptauju vai izvērtēšanu veikšanai, bet pārējo – četru datu analītiķu algošanai. Viņi galvenokārt strādās ar ministrijām, palīdzot tām veikt jēgpilnu datu analīzi un apstrādi.
