Amerikāņu varonis. Filma par snaiperi, kurš nošāvis ap 250 irākiešu
Kadrs no filmas "Amerikāņu snaiperis".
Kultūra

Amerikāņu varonis. Filma par snaiperi, kurš nošāvis ap 250 irākiešu

Jauns.lv

Klinta Īstvuda «Amerikāņu snaiperis» ar Bredliju Kūperu galvenajā lomā ir viena no 2014. gada vispretrunīgāk vērtētajām filmām.

Amerikāņu varonis. Filma par snaiperi, kurš nošāvi...

«Amerikāņu snaiperis» vēsta par Krisu Kailu – reālu personu, kas Irākas kara laikā kļuva par nāvējošāko snaiperi ASV armijas vēsturē. Oficiāli apstiprināto Kaila upuru skaitā ir 160 irākiešu, pēc neoficiāliem datiem, to ir ap 250. Snaipera sasniegumi un viņa negaidītā traģiskā nāve 2009. gadā padarīja Kailu par leģendu ne vien militārajās aprindās, bet arī nācijas mērogā. Filmas pamatā ir Krisa Kaila autobiogrāfija.

Autoru pietāte

Gan aktiera un producenta Bredlija Kūpera, gan režisora Īstvuda attieksmi pret šo projektu raksturo maksimāla pietāte pret Kaila stāstu, viņu atainojot kā cildenu, pašaizliedzīgu, skarbu varoni – «zemes sāli», «īsta veča» ideālu. Kails ir ne tikai drošsirdīgs kareivis, bet arī krietns vīrs un divu bērnu tēvs; vienīgais, ko viņam var pārmest un arī pārmet sieva Taja (spēcīgs Sjenas Milleres aktierdarbs), ir pārliekā atrautība no ģimenes, nepārtraukti dodoties misijās uz Irāku (kopumā Kails tur dienēja sešus gadus, daudz vairāk nekā citi karavīri). Tomēr filma to paskaidro vienkārši – Kails nespēj izturēt domu, ka viņš nepalīdz «mūsu zēniem», kurus aizjūras zemēs nogalina vietējie «mežoņi».

Divi snaiperi

Kā noprotams, Īstvuds «Amerikāņu snaiperī» nolēmis zīmēt savādu un tendenciozu realitāti, izvairoties filmā iekļaut jebkādu informāciju, kas ļautu apšaubīt Irākas kara vai militārisma nepieciešamību. Filma nekaunas pārrakstīt vēsturi pat tādā mērā, ka skaidro Kaila iesaistīšanos Irākas misijā aiz sašutuma par 11. septembra teroraktiem Ņujorkā (kaut Irākas kara iemesls nebija 11. septembris). «Amerikāņu snaiperis» portretē Kailu kā cilvēku ar biežām morālām dilemmām pirms šāviena raidīšanas, taču realitātē, spriežot pēc viņa autobiogrāfijas, šādu dilemmu nav bijis. Savā grāmatā Kails atzinis, ka pasauli redz sadalītu melnā un baltā, visi irākieši ir «mežoņi», karš nozīmē «labi pavadītu laiku», šaut cilvēkus ir «jautri». Lielais upuru skaits skaidrojams arī ar neoficiālajām snaiperu sacensībām – tiklīdz kāda cita kareivja sasniegtais cipars sācis tuvoties Kaila sasniegumiem, viņš sācis šaut biežāk, lai celtu savu rādījumu. Atšķirībā no Bredlija Kūpera varoņa reālais Kriss Kails bijis ne vien rasists, bet arī tas, ko medicīniski sauc par psihopātu.

Īstvuda filmas ievirze, iespējams, skaidrojama ar viņa politisko pārliecību – Īstvuds ir republikānis, kas iebilst pret Baraka Obamas politiku. «Amerikāņu snaiperis» savā primitīvajā uzbūvē un realitātes traktējumā atgādina padomju propagandas filmas, kur cildenais varonis «savas zemes aizstāvības» vārdā iznīcina ļaunos fašistus. Irākieši šajā filmā ir pilnībā dehumanizēti, drīzāk figūras nekā dzīvi cilvēki, arī konflikts starp Kailu un «slikto» irākiešu snaiperi Īstvuda stilā parādīts ar krāsu simboliem (Kailam ir gaiša galvassega, ļaunajam irākietim – tumša).

Filmu Rietumu kritiķi vērtē krasi atšķirīgi, no sajūsmas līdz neizpratnei par to, kas noticis ar Īstvudu. Patriotiskās Amerikas sajūsma gan dominē – «Amerikāņu snaiperis» izpelnījies arī «Oskara» nomināciju gada labākās filmas kategorijā.

Kino kritiķe Liene Linde, žurnāls „Rīgas Viļņi” / Publicitātes foto

Tēmas