Izpētīts, ka likumu lobēšanas cena Latvijā ir apmēram 150 tūkstoši eiro
Naudas daudzums, kas minēts attiecībā uz likumdošanas procesa ietekmēšanu, atšķiras, bet skaitļi, ko nosauc lobētāji un apstiprina esošie un bijušie publiskās pārvaldes darbinieki, svārstās ap 150 000 eiro, liecina biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" veiktais pētījums par lobēšanas atklātību Latvijā.
"Delna" norādīja, ka lobētāji pētījuma laikā veiktajās intervijās apgalvoja, ka visaktīvākās lobēšanas aktivitātes ir manāmas tieši pirms vēlēšanām saistībā ar likumiem, kas regulē akcīzes preces, azartspēles, publiskos iepirkumus, vides aizsardzību un būvniecību. Politiskās partijas pieprasa ziedojumus priekšvēlēšanu kampaņām, un par samaksu politiķi nemaina likumus, kas reglamentē šīs nozares. To organizē partiju cilvēki, kas ir atbildīgi par līdzekļu piesaisti.
"Delnas" intervētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis apstiprināja, ka citās intervijās lobētāji teikuši: "Politiķi pārdod savus pakalpojumus. Un uzņēmumi, kas to var atļauties (protams, ne visi), tos pērk."
Pētījumā "Delna" noskaidroja, ka jomas, kurās visbiežāk notiek lobēšana, ir stingri regulētas un ir ar augstu ekonomisko ietekmi.
Visefektīvākie lobētāji Latvijā ir finanšu sektorā (94%), enerģētikas sektorā (87%) un lauksaimniecībā (87%). Gan privātais, gan NVO sektors tiek uzskatīti par efektīviem lobētājiem lauksaimniecības un finanšu jautājumos, un pirmais tika augstāk vērtēts arī attiecībā uz enerģētikas jautājumiem. llgtermiņa lobēšana notiek attiecībā tieši uz tām rīcībpolitikas jomām, kas ir pakļautas stingrai regulācijai, piemēram, banku sektors, azartspēles, alkohols, un publiskā sektora budžeta investīcijām, piemēram, infrastruktūra, vai abām, piemēram, enerģētika. Piecas līdz sešas galvenās ministrijas, kas saistītas ar ekonomikas nozaru un uzņēmējdarbības regulāciju, kopā ar Saeimu un tās pastāvīgajām komisijām, ir galvenie lobēšanas aktivitāšu mērķi tādās jomās kā IT, būvniecība, atkritumu apsaimniekošana un veselības aprūpe, secināja "Delna".
"Delna" noskaidroja, ka publiskie iepirkumi ir sfēra, kurā notiek visvairāk lobēšanas aktivitāšu, jo tā ir iespēja nokļūt tuvāk valsts naudai, tieši un ātri ietekmējot uzņēmējdarbības rezultātus. 37% uzņēmējdarbības sfēras pārstāvju Latvijā uzskata, ka korupcijas dēļ viņi nav uzvarējuši kādā publiskā iepirkumā ES pēdējo trīs gadu laikā (ES vidēji 32%).
Ņemot vērā to, ka Latvijā neeksistē lobētāju reģistrēšana un informācija par to interesēm nav apkopota vai pieejama, lobēšanas atklātības nodrošināšana Latvijā novērtēta ļoti zemu, liecina biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" veiktā pētījuma rezultāti.
Kopējais Latvijas iegūtais vērtējums attiecībā uz valstī ieviestajiem mehānismiem un drošības līdzekļiem caurskatāmības, integritātes un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanā publisko lēmumu pieņēmējiem ir zem vidējā.
LETA, Foto: Sintija Zandersone/LETA
