Latvija iekļuvusi starp TOP10 NATO dalībvalstīm, kas tērē visvairāk līdzekļu aizsardzībai
NATO apkopojis alianses dalībvalstu sarakstu, kas tērē visvairāk finanšu līdzekļu valsts aizsardzībai. Valstu budžetos iezīmējas skaidra tendence - jo tuvāk tā atrodas Krievijai, jo lielāki būs valsts tēriņi aizsardzībai.
Aizvadītajā nedēļā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps brīdināja, ka ASV no uzbrukuma neaizsargās tās valstis, kuras nebūs sasniegušas NATO aizsardzības budžeta izdevumu mērķi - nebūs ieguldījušas 2% no IKP valsts aizsardzības budžetā. Tāpat Tramps draudēja, ka mudinās Krieviju "darīt ar šīm valstīm visu, ko tā vēlas".
Lai gan NATO publicētie dati liecina, ka ne visas ES valstis spējušas sasniegt NATO uzstādīto 2 procentu slieksni, tomēr ikviena valsts, kas robežojas ar Krieviju vai Ukrainu to ir paveikusi.
Vislielāko aizsardzības budžeta pieaugumu piedzīvojusi Polija, kas robežojas ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Tās budžets no 1.9 procentiem IKP 2014. gadā pieaudzis līdz 3.9 procentiem aizvadītajā gadā.
Otro vietu starp NATO dalībvalstīm ieņem ASV, kas aizsardzībai tērē 3.5 procentus no IKP, bet pirmajā desmitā iekļuvušas arī visas trīs Baltijas valstis. Igaunija aizsardzības budžetam atvēl 2.7 procentus no IKP, Lietuva 2.5 procentus, bet Latvija 2.3 procentus.
Vismazāk līdzekļu aizsardzības budžetam atvēl Spānija, Beļģija un Luksemburga, sasniedzot attiecīgi 1.3, 1.1 un 0.7 procentus no IKP.
