Sociāldemokrātija Rīgas domes gaumē

Atgādinājumam – par sociāldemokrātu varam uzskatīt politiķi, kam svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas sociālās un citas tiesības visplašākajām sabiedrības grupām, ieskaitot sociāli neaizsargātākos slāņus.

Tomēr, neraugoties uz nosaukumu un lozungiem, Rīgas domes vadības darbos varam redzēt tieši pretējo – tendenci dāsni atalgot vadītājus un aizmirst par vienkāršā strādnieka vajadzībām Rīgā, tieksmi pēc dārgiem aksesuāriem privātajās izpausmēs un ekskluzīvi dārgiem projektiem pilsētā. To spilgti demonstrēja gada nogalē pieņemtais pašvaldības budžets, kur prioritāra nav sociālo problēmu risināšana, bet gan lielie, miljonus vērtie attīstības projekti un naudas ieguldījums diezgan ekstravagantās idejās – ūdeņraža trolejbusi, Skanstes tramvajs utt.

Vēlos sīkāk pastāstīt par viena konkrēta mana budžeta priekšlikuma interesanto vēsturi. Tas skar apdrošināšanas polises izglītības iestāžu darbiniekiem.

Jau pagājušajā gadā rosināju atjaunot apdrošināšanas polises Rīgas domei pakļautajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī Kultūras ministrijai pakļautajās kultūras un sporta izglītības iestādēs galvaspilsētā. Apdrošināšanas polišu piešķiršana Rīgas domes izglītības sistēmas darbiniekiem tika pārtraukta krīzes gados, un vairumam grupu tā nebija atjaunota, kaut gan ekonomiskā krīze valstī jau sen beigusies.

Pagājušajā gadā domes vadība šo manu priekšlikumu noraidīja, bet vēlāk jau savā vārdā tomēr piešķīra polises tikai dažām grupām, tai skaitā vadošajiem darbiniekiem – apmēram pusei no visām izglītības darbinieku grupām. Šāda privileģēto šķirošana veicina nevienlīdzīgu attieksmi.

Iesniedzām priekšlikumu vēlreiz, skatot 2017. gada budžetu, tomēr tas atkal neguva domes vadības atbalstu. Noraidīt opozīcijas priekšlikumus un vēlāk tos virzīt kā savus ir jau ierasta prakse pašlaik strādājošajā Rīgas domē, bet mēs priecājamies, ja kāds labs priekšlikums tomēr tiek realizēts dzīvē.

Tomēr šajā gadījumā domes vadība aizmirsusi tieši par visneaizsargātākajiem – mazo algu saņēmējiem, kas ir izglītības iestāžu tehniskie darbinieki, tādēļ turpinām cīņu par šo cilvēku tiesībām tikt apdrošinātiem. Saņemot atalgojumu, kas tuvs minimālās algas apmēram, būtībā nav iespējams atlicināt līdzekļus arī ārsta apmeklējumam, tādēļ īpaši šai grupai apdrošināšanas polise ir kritiski nepieciešama.

Aicinām Rīgas domes vadību pārskatīt savu darba stilu un tomēr rast līdzekļus savu ierindas darbinieku visnepieciešamākajām lietām, kā arī, pirms uzsākt dārgus attīstības projektus, parūpēties par neaizsargātāko rīdzinieku interesēm, ņemot vērā, ka domes rīcībā pašlaik ir šim mērķim nepieciešamie finanšu resursi.