Dambiņa: starptautiskās organizācijas ir bezspēcīgas atgūt nolaupītos Ukrainas bērnus; nav arī veidu, kā Krieviju sodīt
Starptautiskās organizācijas ir bezspēcīgas Ukrainai nolaupīto bērnu lietā un pašreiz pat nav mehānismu, kā sodīt Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju par ukraiņu bērnu izvešanu no valsts, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atklāj Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Teju 20 000 bērnu ir pārvietoti vai piespiedu kārtā pārcelti uz Krieviju vai Baltkrieviju no okupētajām Ukrainas teritorijām, bet atgūt izdevies nepilnus 400. Kā norāda Dambiņa, nepastāv starptautiska ietvara, kā šos bērnus atgūt. Pašreiz tā esot kā partizānu kustība – bērni meklēti caur neoficiāliem avotiem, privātpersonām. Ņemot vērā, ka Krievija pirms iebrukuma Ukrainā izstājās no starptautiskiem līgumiem, pašreizējais juridiskais ietvars pat neļauj Krieviju sodīt par ukraiņu bērnu nolaupīšanu.
Pašreiz Bērnu slimnīcas fonda organizētajā atbalsta nometnē Latvijā piedalās 19 ukraiņu bērni, kuriem ir deportācijas pieredze un viņi veiksmīgi atgriezušies Ukrainā. “Lielākajai daļai nav vairs vecāku, viņiem ir kāds aizbildnis vai vecvecāki, kuri atbraukuši līdzi. Skaidrs, ka tā problēma ir tik liela, ka to patiešām ir grūti saprast. Kaut kādā ziņā mums Latvijā to ir nedaudz vieglāk saprast nekā Rietumu sabiedrībai, jo mums ir šī deportācijas pieredze. Gandrīz katram latvietim ir stāsts, ka kāds no tuviniekiem tika deportēts līdzīgā veidā. Šeit, protams, tie veidi ir ļoti dažādi. Dažiem bērniem vecāki tikuši apmānīti, ka aizbrauks tikai uz nometni un atbrauks atpakaļ, bet bērns atpakaļ nebrauc, kāds tiešām ir vienkārši nolaupīts un aizvests projām nevienam neko nesakot un nezinot,” stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.
Šajās dienās, no 31. janvāra līdz 1. februārim, Rīgā notiks starptautiska konference, kurā lems par iespējām ne tikai atgūt deportētos ukraiņu bērnus, bet arī palīdzēt bērniem, kuri ir pārcietuši nolaupīšanu, jo visi šie bērni ir psiholoģiski traumēti.
