Vairāk nekā puse iedzīvotāju cenšas samazināt izmaksas, mainot ieradumus, liecina aptauja

Vērtējot finansiālo situāciju pēdējā gada laikā, 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka tā nav mainījusies, savukārt 16% respondentu atzīmējuši, ka tā ir uzlabojusies.

Tajā pašā laikā 34% respondentu uzskata, ka viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies, jo strauji pieauga energoresursu izmaksas, kā arī izdevumi par pārtikas un citām pirmās nepieciešamības precēm, uz ko norādījuši ap mēram 70% aptaujāto.

Lai kompensētu augošās izmaksas un ikdienā uzlabotu finansiālo situāciju, 55% cenšas samazināt citas izmaksas. Cilvēki galvenokārt taupa uz izklaides un sevis lutināšanas rēķina, rūpīgāk plāno ikdienas izdevumus un atsakās no lielākiem pirkumiem, kā arī vairāk izmanto akciju un atlaižu piedāvājumus.

Piemēram, pēdējā gada laikā vairāk iepirkties ar atlaidēm centās 62% respondentu, 42% sākuši rūpīgāk plānot ikdienas pirkumus, trešdaļa atteikusies no lielākiem pirkumiem un tikpat daudzi bijuši spiesti mainīt ikdienas paradumus, lai taupītu energoresursus. 

Aptaujā apmēram 40% respondentu norādījuši, ka pēdējā gada laikā retāk iegādājušies luksusa preces un centušies mazāk ēst ārpus mājas, kamēr 26% retāk ceļoja ārpus Latvijas.

Pēc bankā vēstītā, katrs piektais respondents aptaujā minējis, ka samazinājis pārtikas patēriņu, taupīts uz hobijiem un izklaidēm un retāk izmantoti skaistumkopšanas pakalpojumi. Vienlaikus 16% bijuši spiesti pārskatīt transporta lietošanas paradumus, 15% - ierobežojuši alkohola patēriņu, bet 13% retāk apmeklējuši ārstus. Savukārt 7% respondentu norādījuši, ka taupīšanas dēļ ierobežojuši smēķēšanu un 2% bijuši spiesti pārvākties uz lētāku mājokli.

Aptaujas dati liecina, ka 41% respondentu pie augošiem izdevumiem meklē veidus, lai gūtu papildu ienākumus. Biežāk to dara vīrieši un gados jaunāki iedzīvotāji, kuriem, visdrīzāk, ir vieglāk gan pielāgoties, gan atrast papildu pelnīšanas iespējas uz īsāku laiku. Tajā pašā laikā 9% respondentu finansiālās situācijas uzlabošanai ikdienā izvēlas ieguldīt brīvos līdzekļus.

Skatoties uz šo gadu, vairāk nekā 40% iedzīvotāju sagaida, ka viņu izdevumi būs lielāki nekā pērn, tostarp 22% domā, ka kopējo izdevumu pieaugums būs līdz 10%, bet 19% uzskata, ka kopējo izdevumu pieaugums būs virs 10%. Tajā pašā laikā 14% respondentu šogad sagaida izdevumu samazināšanos.

Uz jautājumu, kādiem jābūt ienākumiem "uz rokas" vienam cilvēkam, lai šobrīd varētu pilnvērtīgi dzīvot un justies finansiāli droši, aptaujā katrs piektais atbildējis, ka summai būt jābūt no 500 līdz 1000 eiro. Savukārt 35% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pilnvērtīgai dzīvei jāpelna no 1000 līdz 1500 eiro, bet 27% aptaujāto uzskata, ka ienākumiem būt jābūt no 1500 līdz 2000 eiro. 

Tajā pašā laikā 13% uzskata, ka finansiāli droši var justies ar ienākumiem no 2000 līdz 3000 eiro, bet 3% respondentu uzskata, ka pilnvērtīgā dzīve iespējama ar ienākumiem virs 3000 eiro "uz rokas".

Iedzīvotāju aptauju Latvijā, pēc "SEB bankas" pasūtījuma, 2023.gada novembrī veica uzņēmums "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.