Aizsardzības ministrs nesaskata pamatu izstāties no Otavas konvencijas
Patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas, uzskata aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Sprūds ir saņēmis un iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sagatavoto militāro izvērtējumu par iespējamām sekām un ieguvumiem, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas.
Ministrs ir pārrunājis šo jautājumu arī ar sabiedrotajiem, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem. Tā rezultātā aizsardzības ministrs pauž pārliecību, ka šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas.
"Militārais izvērtējums, ko veikuši NBS, nesniedz pamatojumu izstāties no Otavas konvencijas. Bruņoto spēku rīcībā ir un būs citi efektīvi pretmobilitātes līdzekļi, lai atturētu kājniekus un smagāk bruņotas vienības. To skaitā ir vadāmās kājnieku mīnas un prettanku mīnas, kas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas NBS bruņojumā," preses paziņojumā uzsvēris Sprūds.
Tāpat jāņem vērā, ka Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis - visas NATO dalībvalstis un faktiski ieskaitot arī ASV, kas pieļauj izņēmumu tikai attiecībā uz Dienvidkoreju. Tas padara šajā konvencijā aizliegto kājnieku mīnu iegādi sarežģīti izpildāmu, norādījis ministrs.
NATO sabiedroto militāro vienību klātbūtne Latvijā ir svarīgs elements mūsu drošības stiprināšanā, kā arī alianses atturēšanas un aizsardzības spēju efektīvā nodrošināšanā un NATO aizsardzības plānu īstenošanā reģionā. "Tādēļ konsultējamies par šo jautājumu ar sabiedrotajiem un guvām pārliecību, ka dalība Otavas konvencijā stiprina mūsu attiecības," uzsvēris aizsardzības ministrs.
Lai efektīvi atturētu pretinieku ir būtiski savstarpēji koordinēt rīcību arī ar Lietuvu un Igauniju. Pagājušajā nedēļā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstījām vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Tā militāri būtiski stiprinās mūsu spējas aizsargāt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu, norādījis Sprūds.
Ministrs arī vērsis uzmanību, ka NBS šobrīd izstrādājis detalizētu austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.
Jau ziņots, ka Sprūda uzdevumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš vērsis uzmanību, ka šķēršļu veidošanai un izbūvei valsts aizsardzībā ir ļoti svarīga loma, tomēr koncentrēšanās tikai uz kājnieku mīnām - kā taktiskā panākuma galveno faktoru, ir vienkāršota pieeja.
Ģenerālleitnants uzsver, ka ir vairāki operacionālie aspekti, kāpēc bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai.
