foto: Mārtiņš Plūme/LETA
Trauksmes sirēnas Latvijā nedzird daudzi – bet kā ir ar modernās “šūnu apraides” ieviešanu?
Trauksmes sirēnas ir viens no rīkiem, ar kuru palīdzību mūsdienās atbildīgās iestādes informē sabiedrību krīzes situācijās, taču mūsdienās ir pieejamas arī modernākas metodes.
Sabiedrība
2024. gada 17. janvāris, 05:12

Trauksmes sirēnas Latvijā nedzird daudzi – bet kā ir ar modernās “šūnu apraides” ieviešanu?

Jauns.lv

Ik reizi pēc izziņotās un tad veiktās trauksmes sirēnu pārbaudes valsts mērogā sociālos tīklus pārpludina ieraksti, kuros cilvēki stāsta – ir vai nav sadzirdējuši signālu, kurš krīzes brīdī varētu būt izšķirošs. Netrūkst tādu, kuri sirēnas nedzird un nav jau arī noslēpums, ka ik reizi ievērojams procents to nenostrādā. Taču pirms kāda laika Latvijā sākās runas par daudz modernākas sistēmas – tā saucamās “šūnu apraides” - ieviešanu.

Iepriekšējā gada beigās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) publicēja novērojumus pēc kārtējās trauksmes sirēnu pārbaudes.

Bez traucējumiem un bojājumiem nostrādājušas 138 no 159 trauksmes sirēnām, bet pārējām ap 13% sirēnu bija darbības traucējumi.

Tajā brīdī vēl piecas no kopā 164 Latvijā uzstādītajām sirēnām atradās remontā un nemaz netika pārbaudītas.

Trauksmes sirēnas ir viens no rīkiem, ar kuru palīdzību mūsdienās atbildīgās iestādes informē sabiedrību krīzes situācijās.

Daudz modernāka pieeja ir šūnu apraides risinājums (no angļu: “cell broadcasting”), kas ļautu iedzīvotājiem paziņojumu par iespējamu apdraudējumu vai notikušu katastrofu saņemt mobilajā tālrunī, ja tie atrodas ģeogrāfiskā apgabalā, kur pastāv apdraudējums.

Tā radīta, lai brīdinātu gan par dažādām katastrofām, gan militāru apdraudējumu un – atšķirībā no sirēnas – ne vien skaļi brīdina, ka noticis kas nelāgs, bet var arī laikus sniegt vienkāršas instrukcijas, kā labāk rīkoties.

Lietuvā tāda darbojas jau sen un pirms kāda laika arī Latvija apņēmās to ieviest. Jauns.lv vērsās Iekšlietu ministrijā, lai noskaidrotu, kā šobrīd sokas ar plānu realizāciju.

“Šūnu apraides sistēmas tehnisko ieviešanu īsteno Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Ir pabeigta sistēmas ieviešanas izpēte, kā arī pārrunās ar Latvijas mobilo sakaru operatoriem ir panākta vienota izpratne par sistēmas arhitektūru un sadarbības kārtību,” informē ministrijas Sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš.

Ministrijā stāsta, ka patlaban šajā visā aktualitāte ir publiskais iepirkums – procesā ir izsludinātā publiskā iepirkuma procedūra "Agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS+) izveide un uzturēšana uz 4 gadiem".

“Šai sistēmai ir izvirzītas augstas pieejamības prasības. Tostarp paredzēta integrācija ar triju mobilo sakaru operatoru infrastruktūru. Prognozējams, ka sistēma darbību uzsāks 2024. gada beigās,” atklāj ministrijas pārstāvis.

Šūnu apraides sistēmas tehniskās priekšrocības ir – apziņošanas ātrums, jo informāciju iespējams nosūtīt dažu minūšu laikā; brīdinājuma saņemšana iespējama ieslēgtā mobilajā telefonā, kurš atrodas attiecīgajā teritorijā; iespēja sasniegt personas, kuras viesojas Latvijā, kā arī personas ar dzirdes traucējumiem; ja gadījumā kāds no mobilo sakaru operatoru tīkliem nestrādā, citu operatoru tīkla pārklājums ļauj nodrošināt iedzīvotāju apziņošanu.
Šūnu apraide nav arī plānota kā trauksmes sirēnu aizstājējs. Faktiski tā papildinās jau esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu un būs viena no tās elementiem, skaidro ministrijā.