Vai tiks ieskaitīts citās valstīs nopelnītais stāžs? Skaidro VSAA
Mūsdienās mobilitātes un masu pārvietošanās laikā cilvēki nereti gadiem strādā citā valstī vai arī maina valstis un dzīvesvietu. Bet kā rīkoties, ja daļa aktīvā darba mūža aizritējusi ārzemēs. Vai valstī, kuras vairs nav? Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) ir atbildes uz visiem nākamā pensionāra dzīves gadījumiem. Plašāk stāsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".
Latvijā, lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, cilvēkam ir jāuzkrāj apdrošināšanas stāžs vismaz 15 gadi, bet no 2025. gada šis termiņš tiek palielināts par pieciem gadiem, minimālais stāžs būs jau 20 gadi, vēsta portāls "Rus.lsm.lv".
Taču mūsdienās, kad robežas ir vaļā, daudzi cilvēki gadiem strādā ārzemēs un stāžu sev pelna dažādās valstīs. Taču nereti atgriežas pensijā mājās Latvijā. Kas tad būs ar stāžu, vai citās valstīs nopelnītais stāžs tiks ieskaitīts?
Ja, piemēram, cilvēks ir nostrādājis gadus ES vai Lielbritānijas valstīs, kā arī Šveicē, tādā gadījumā viņam šie gadi tiek ieskaitīti kopējā stāžā. Šeit tiek piemērotas Eiropas regulas. Un, aprēķinot Latvijas pensiju, tiks ņemts vērā ES valstīs nopelnītais stāžs, ja to apliecinās ES kompetentās iestādes un ziņos VSAA.
Turpina Baiba Felsberga, VSAA pensiju metodikas vadības nodaļas vecākā eksperte:
"Katra ES valsts, kā arī Apvienotā Karaliste Anglija, katrs piešķir pensiju par saviem periodiem. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri dzīvojuši un strādājuši ES valstīs, viņiem varētu būt pensija no divām valstīm. Latvijas pensija ir par Latvijas stāžu, un, piemēram, angļu pensija ir par angļu stāžu. Bet katra šāda pensijas daļa tiek izmaksāta par dažādiem periodiem, kas nostrādāti katrā no valstīm."
Tas pats, ja cilvēks pieprasa pensiju citā ES dalībvalstī. Viņam tiks ņemts vērā Latvijas stāžs. Ar atsevišķām valstīm, kas neietilpst es, Latvijai ir noslēgti īpaši līgumi par sociālo nodrošinājumu.
Turpina Baiba Felsberga:
"Tajā pašā laikā Latvijai ir noslēgti līgumi sociālās drošības jomā, ar kuriem ir līdzīgi noteikumi par to, kā tiek ņemti vērā citās valstīs nostrādātie periodi. Piemēram, šādi līgumi Latvijai ir noslēgti ar Austrāliju, Kanādu, Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, savstarpēji tiek ņemts vērā stāžs, kas nopelnīts valstīs, kuras parakstījušas līgumus."
Proti, stāžs summējas. Piemēram, ja cilvēks pensionējas Latvijā, viņa kopējā stāžā tiek ieskaitīti gadi, kas nostrādāti, piemēram, Baltkrievijā. Un otrādi. Ja cilvēks ir pieņēmis lēmumu aizbraukt no Latvijas uz Krieviju, viņam, aizejot pensijā, tiek ņemts vērā Latvijā nostrādātais stāžs.
Bet ir valstis, kur netiek ņemts vērā Latvijas stāžs un Latvija neņem vērā, aprēķinot pensiju, dažās valstīs nostrādāto stāžu. Tās ir valstis, ar kurām Latvijai nav nekādu līgumu par sociālo nodrošinājumu, stāsta Baiba Felsberga:
"Ja cilvēks ir strādājis kādā trešajā valstī, piemēram, Izraēlā, protams, tad šie darba periodi netiek ņemti vērā. Un tas pats, pieprasot pensiju Izraēlā, ja daļa stāža bija Latvijā, tad šis stāžs Izraēlā netiek ņemts vērā. Jo ar šo valsti nav nekādu starptautisku līgumu par apdrošināšanas periodu savstarpēju atzīšanu."
Tomēr saņemt Latvijas pensiju un dzīvot citā valstī, izrādās, var. Bet tas ir tad, ja jums pietiek uzkrātā darba stāža, tad viss ir kārtībā, un dzīvot pensijā varat arī Izraēlā.
"Šī jaunā norma, kas nosaka, ka cilvēks, dzīvojot trešajā valstī, var pieprasīt Latvijas pensiju. Šeit nepieciešams minimālais apdrošināšanas stāžs. Tagad tie ir 15 gadi, kopš 2025. gada 20 gadi."
Un vēl... ir jēga atcerēties gadus, kas sen aizgājuši.
Darbs PSRS teritorijā līdz 1990. gada 31. decembrim pieskaitāms Latvijas stāžam, bet ar noteiktiem nosacījumiem. Viens no tiem ir tas, ka visos šajos periodos cilvēkam jāiesniedz dokumenti. Ja VSAA rīcībā nav šīs informācijas, tad cilvēkam pašam tā ir jāsniedz. Tāpat svarīgi ir tas, kāds ir cilvēka statuss un kur viņš dzīvo. Ja, piemēram, cilvēks ir dzīvojis Latvijā, ir Latvijas pilsonis, tad viņam apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts darbs bijušās PSRS teritorijā.
Bet šeit ir izņēmumi.
Līgums ar Baltkrieviju paredz, ka darbu Baltkrievijā savā stāžā ieskaita Baltkrievija, Latvija ieskaita savu periodu, Baltkrievija – savu. Ja runājam par līgumu ar Krieviju, kā arī ar Ukrainu, tad šeit ir spēkā šāda norma: ja cilvēks, piemēram, pieprasa pensiju Krievijā, tad Krievija ieskaita Latvijas stāžu un otrādi - Latvija ieskaita Krievijas stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim. Ukrainā darbojas tāds pats princips.
Pamatdokuments darba darbības pierādīšanai tajos gados ir darba grāmatiņa. Ja tā ir zudusi, tad informācija jāpieprasa arhīvā vai pie darba devēja, var arī konsultēties par visām situācijām VSAA
