“Nekavējoties jāsteidzas uz Rīgu!” Lietuviešu influenceris nosauc vietu Rīgā, kas jāredz katram
Plašu popularitāti Lietuvā iemantojis žurnālista Orijus Gasanova ceļojuma apraksts par Latviju. Lai gan vīrietis ir biežs viesis mūsu valstī, raidījumā viņš vēsta, ka nesen Rīgā atklājis "īstu Baltijas pērli", kas būtu jāredz ikvienam.
“Es domāju, ka zinu visu par kaimiņvalsti Latviju,” savās pārdomās straumēšanas vietnē “Youtube” dalās populārais lietuvietis, “taču, kad devos turp filmēt raidījumu un meklēju ko interesantu, vēl neatklātu, piedzīvoju vieglu šoku.”
Gasanovs ceļojuma apraksti “Youtube” iemantojuši lielu popularitāti, bet video par Rīgu noskatījušies teju 60 tūkstoši cilvēku. Pašpasludinātais “Latvijas eksperts” norādījis, ka gadiem braucot uz Rīgu ir palaidis garām īstu “Baltijas valstu pērli” – kinoteātri “Splendid Palace”.
“Tas ir viens no vecākajiem kinoteātriem pasaulē, un ar savu skaistumu pārspēj visas filmu izrādīšanas vietas Baltijā!” sajūsmā dalās žurnālists.
Kinoteātra "Splendid Palace" 100 gadu jubilejas svinības 9.12.2023.
Bez kinoteātra vīrietis uzteicis arī Rīgas Centrāltirgu, Āgenskalna tirgu, Rīgā nopērkamās smalkmaizītes, Nacionālo bibliotēku un Alberta ielu, kas “apbur ar skaistajām jūgendstila ēkām”.
"Saprotu, ka Rīgā vēl daudzviet neesmu bijusi un būs jābrauc atpakaļ!" vēsta kādas lietuvietes ieraksts pie Gasanova video.
"Esmu jau ieplānojis lidojumu uz Rīgu!" apgalvo kāds cits kaimiņvalsts tautietis.
To, ka tieši lietuvieši sniedz būtisku artavu tūrisma nozarei Latvijā uzsver arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta Vecākā projektu vadītāja Anita Andersone-Abika.
“2022. gadā Latvijā ieceļoja 219 100 tūkstoši tūristu no Lietuvas un tas ir visaugstākais rādītājs no visiem ārvalstu viesiem.” norāda Andersone-Abika.
LIAA aptaujas dati no 2022. gada liecina, ka lietuvieši visbiežāk ceļo kopā ar kādu ģimenes locekli, Latvijā pavada 2-3 dienas, iztērē vidēji 40 - 59 eiro dienā, bet kā galveno ceļojuma mērķi norāda “kaimiņvalsts iepazīšanu”.
No visām Latvijas pilsētām lietuvieši visvairāk iecienījuši Rīgu, Siguldu un Cēsis, bet Latvijas oficiālajā tūrisma portālā šogad visaktīvāk meklēja informāciju par Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē, Jelgavas ledus skulptūru festivālu 2023, Rundāles pili un Gaujas Nacionālo parku.
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš norāda, ka tūristiem no Lietuvas un Igaunijas ir liela nozīme uz viesmīlības nozari valstī, jo viņi Latvija ir pirmajā un otrajā vietā pēc tūristu demogrāfiskā dalījuma. Tāpat eksperts uzsver, ka tūrismam ir būtiska ietekme Latvijas eksporta jomā, jo ārvalstu ceļotāji Latvijas ekonomikā ik gadu pienes nedaudz vairāk par 1 miljardu eiro.
Tomēr viņš norāda, ka nozarei joprojām grūtības sagādā COVID-19 pandēmijas mantojums – izejvielu cenu pieaugums, kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums un klientu maksātspējas kritums.
“ Ir nepieciešama valdības sapratne par viesmīlības nozares būtisko pienesumu valsts budžetā.” norāda Kalniņš.
Viņaprāt, Latvijas viesmīlības nozarei būtu iespējams atgūties pilnībā no pēdējo gadu satricinājumiem ieviešot konkurētspējīgu nodokļu politiku un nodrošinot valsts atvēlētos līdzekļus tūrisma mārketinga aktivitātēm vismaz tādā pašā apmērā kā tas ir kaimiņvalstīs.
2022. gadā Lietuvas tūrismu mītnēs apkalpoti tika 3.825 miljoni tūristu, Igaunijā 3 miljoni, bet Latvijā 2.2 miljoni tūristu.
