Eksperts prognozē, ka ES vienošanās par finansiālu palīdzību Ukrainai tiks panākta
foto: Edijs Pālens/LETA
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Sabiedrība

Eksperts prognozē, ka ES vienošanās par finansiālu palīdzību Ukrainai tiks panākta

Jauns.lv/LETA

Eiropas Savienības (ES) vienošanās par finansiālu palīdzību Ukrainai tiks panākta, lai arī tas notiks vēlāk, bet šobrīd galvenais ir Briselē pieņemtais ES lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Kārlis Bukovskis.

Eksperts prognozē, ka ES vienošanās par finansiālu...

Viņš prognozē, ka tuvākajā nākotnē lēmums par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā tiks pieņemts, visticamāk, atrodot risinājumus, lai to atbalstītu arī Ungārija. Princips par kaulēšanos ar kādu no dalībvalstīm jau vēsturiski ir ES lēmumu pieņemšanas pamatā, un tas nav nekāds jaunums. Piemēram, agrāk bieži nācās kaulēties ar Lielbritāniju, tāpat veto tiesības ir izmantojusi Īrija un Čehija.

Uz norādi, ka Lielbritānija, atšķirībā no Ungārijas, neizrādīja lojalitāti Kremlim, Bukovskis atzīmēja, ka Ungārijas gadījumā stāsts nav tikai par tās premjerministra Viktora Orbāna saitēm ar Putinu, bet gan arī par viņa personības iezīmēm un valdīšanas stilu. "Tāpat ir 12 sankciju paketes pieņemtas, kurās Ungārija ir piedalījusies. Jā, Orbāns varbūt mēģina būt mazais [Turcijas prezidents Redžeps Tajips] Erdogans, bet, protams, ka viņam tā manevrēšanas spēja ir daudz mazāka nekā Turcijai," skaidroja LĀI direktors.

Viņš uzsvēra, ka Ungārija var būt izņēmums tikai līdz kādam brīdim, bet vienā brīdī tai būs jāpiekrīt.

Kā ziņots, Ungārijas premjerministrs Orbāns piektdienas rītā bloķēja ES dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

Dažas stundas pirms tam ES dalībvalstu līderi samitā Briselē vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Ungārija atturējās no lēmuma sākt sarunas ar Ukrainu, nosaucot to par "pilnīgi bezjēdzīgu, iracionālu un nepareizu". Tomēr lēmums tika pieņemts bez Orbāna dalības.