Pamats lauksaimnieku drošībai pret dabas stihiju postījumiem ir apdrošināšana, uzsver ministrs

"Latvija vēsturiski ir izvēlējusies apdrošināšanas ceļu, bet, protams, ne visi lauksaimnieki savu darbību apdrošina," atzīmēja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka būtiski valsts līdzekļi tiek ieguldīti programmās, kuras lauksaimnieki var izmantot, lai segtu daļu no apdrošināšanas polises izmaksām, tādēļ lauksaimniekiem ir jārēķinās ar apdrošināšanu.

"Nu nevar būt tā, ka katru gadu, kad kaut kas notiek, tiek prasīti līdzekļi no valsts budžeta. Valsts budžets ir visu nodokļu maksātāju nauda, un tā līdzekļus nevajadzētu tērēt zaudējumu segšanai, pret ko varēja arī apdrošināties," teica Krauze.

Kā piemēru viņš minēja šī gada krusu. Tā kā tādi gadījumi ir reizi 50 vai 100 gados, tad ārkārtas situācijas laikā valstij ir jānāk palīgā.

Krauze atzīmēja, ka šogad daudz ir arī izdarīts. Tostarp ir investīciju programma, kurai var pieteikties, lai atjaunotu nopostītās ēkas.

"Taču, kas attiecas uz sējumiem, te man ir jāatgādina, ka pret krusas risku ir apdrošināšana. Es pats kā lauksaimnieks pret to esmu apdrošinājies, un krusa ir viens no izplatītākajiem riskiem, it īpaši rapšu audzētājiem, kur pat neliela krusa var izkult visu ražu," uzsvēra Krauze.

Savukārt, runājot par riskiem pret kuriem lauksaimnieki nevar apdrošināties, ministrs norādīja, ka šādos gadījumos uz problēmu ir jāskatās citādāk.

"Dabas apstākļi - krusa, vētra - veidojas neatkarīgi no mums, bet, ja mēs runājam par savvaļas dzīvniekiem, tad te ir jārunā par mūsu pašu pieņemtajiem mehānismiem, kā mēs regulējam šo dzīvnieku skaitu," stāstīja Krauze.

Viņš skaidroja, ka tas attiecas, gan uz vilkiem, gan lāčiem, gājputniem. Valstī ir likumi, kuri aizliedz daudzas no dzīvnieku sugām medīt, bet tādā gadījumā ir jābūt kompensācijas mehānismam no valsts puses, kā atlīdzināt savvaļas dzīvnieku nodarītos zaudējumus.

"Uzskatu, ka nav pareizi šos uzskatīt par riskiem, kuri būtu jāapdrošina. Valsts ir uzņēmusies saistības no dabas un savvaļas dzīvnieku aizsardzības viedokļa, un tas nozīmē, ka valstij ir jāatrod arī līdzsvars, kā atlīdzināt tādēļ radītos zaudējumus," norādīja Krauze.

Tāpat Krauze norādīja, ka, lai gan ir jauki, ka mežos atgriežas lāči un vilki, ir jāapzinās, ka dzīvnieki ir arī risks cilvēkiem.

"Tajā brīdī, kad kāds no šiem dzīvniekiem uzbruks cilvēkiem, kuri ir pieraduši iet mežā ogot, sēņot, skriet, tad rezonanse sabiedrībā būs pavisam cita. Tādēļ mans uzskats tomēr ir, ka jādomā arī par šo lielo dzīvnieku skaitu, un to, kā tas ietekmē mūsu visu drošību," atzīmēja zemkopības ministrs.