Finanšu ministrija: augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstībai jāizmanto citi instrumenti, nevis 5% PVN

Ministrijā pauž, ka vietējo augļkopības un dārzeņkopības nozares uzņēmumu attīstībai būtu izmantojami citi instrumenti, piemēram, tiešā atbalsta programmas augļkopības un dārzeņkopības nozarēm, ar kuriem varētu mērķtiecīgāk sasniegt noteikto mērķi, vienlaicīgi saglabājot budžeta ieņēmumus.

FM informē, ka Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā "Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem" norāda, ka rezultatīvo rādītāju izpildes rezultāti liecina, ka no četriem rezultatīvajiem rādītājiem trīs rādītāji ir izpildīti daļēji un viens ir izpildīts.

Savukārt FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstībai būtu izmantojami citi instrumenti, ar kuriem varētu labāk sasniegt noteikto mērķi. FM uzskata, ka pie PVN 5% likmes ieviešanas svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām noteiktie rezultatīvie rādītāji pēc būtības nav izpildīti.

Ņemot vērā minēto faktu, ka "no 2017. līdz 2022. gadam kopējā augļu, ogu un dārzeņu kopraža ir samazinājusies par 34,6%", FM uzskata, ka ZM nav pamata secināt, ka "laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijā šī nozare ir attīstījusies ievērojami".

Papildus FM norāda, ka Latvijas ražotāji atzīst, ka PVN samazinātā likme lielā mērā ir subsīdija nozarei. Eiropas Komisijas pētījumos ir secināts, ka PVN samazināto likmju piemērošana būtībā nozīmē nozīmīgas subsīdijas uzņēmumiem, patērētājiem pilnībā nesaņemot priekšrocības, ko sniedz zemākas gala cenas.

Šo sešu gada laikā PVN 5% likme Latvijā tiek piemērota visiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minētajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts, tādējādi vairāk nekā divas reizes lielākā apmērā atbalstot importētājus.

PVN 5% likmes piemērošana augļiem un dārzeņiem Latvijas valsts budžetam izmaksā 36 miljonus eiro gadā, no tā uz Latvijas ražotājiem attiecināmi 10,9 miljoni eiro. Lielākā daļa - 25,1 miljons eiro - ir atbalsts, ko Latvijas nodokļu maksātāji sniedz ārvalstu eksportētājiem, informē FM pārstāvji.

FM uzsver, ka PVN samazinātā likme tiešā veidā nevar veicināt ne eksporta konkurētspēju, jo eksports tiek aplikts ar PVN 0% likmi, ne arī Latvijā saražoto produktu konkurētspēju salīdzinājumā ar importētiem produktiem.

Tāpat PVN samazinātai likmei nav ietekmes uz pārtikas rūpniecību, jo tā neattiecas uz pārstrādātiem produktiem, skaidro FM pārstāvji. Šo sešu gada laikā imports ir audzis par 75%, kamēr eksporta pieaugums ir bijis krietni zemāks.

FM veiktā analīze neuzrāda būtisku sakarību starp samazinātās likmes ieviešanu un nozares attīstību, kas varētu liecināt, ka tas nav labi mērķēts un atbilstošs instruments nozares atbalstam. Specializēto nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2022. gadā bija 60,5 miljoni eiro, savukārt PVN 5% likmes piemērošana augļiem un dārzeņiem Latvijas valsts budžetam izmaksā 36 miljonus eiro gadā.

Tāpat lauksaimniecībā nodarbinātajiem algas nesasniedz nozares vidējo līmeni un plaisa pieaug, informē FM pārstāvji. Vidējā alga tiem nodarbinātajiem, kas nodarbināti pie PVN maksātājiem, kuri deklarējuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus kaut vienā periodā attiecīgajā gadā, pārskata periodā pieauga, taču tās pieaugums vidēji bija zemāks nekā kopumā nodarbinātajiem lauksaimniecībā.

Ja 2018. gadā pie PVN 5% likmes maksātājiem atalgojums bija par 73 eiro mazāks nekā vidēji lauksaimniecības nozarē, tad 2022. gadā starpība palielinājusies līdz 150 eiro. Salīdzinājumā ar algām vidēji tautsaimniecībā situācija ir vēl sliktāka.

Jau ziņots, ka šogad beigsies periods, kad svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme, proti, nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem ir paredzēta PVN likme pilnā apmērā - 21%.

Ministru prezidente Evika Silņa (JV) pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā tam atvēlot trīs miljonus eiro.

Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018. gada 1. janvāra līdz šā gada 31. decembrim.