Vai var atņemt atpakaļ kādam reiz uzdāvinātu dzīvokli?
„Pirms gada ar dāvinājuma līgumu vienu no saviem diviem dzīvokļiem uzdāvināju meitai, bet šī gada laikā pārliecinājos, ka viņa par to nerūpējas (atstājusi novārtā, nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus un tamlīdzīgi). Līdz ar to man bažas, ka dzīvoklis nonāks nevis meitas ģimenei – mazbērniem. Vai ir iespējams atsaukt/anulēt šo dāvinājuma līgumu, un savu meitai reiz uzdāvināto dzīvokli atkal pārņemt savā īpašumā,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Vitālijs no Daugavpils.
Atbild zvērināta notāre Gita Rubīna: “Ja minētajā situācijā dāvinātājs un apdāvinātais var labprātīgi vienoties par dāvinājuma līguma atcelšanu, pušu starpā jānoslēdz dāvinājuma līguma atcēlēja līgums, uz kura pamata īpašuma tiesības uz dzīvokli varēs nostiprināt zemesgrāmatā atpakaļ uz dāvinātāja vārda.
Savukārt, ja apdāvinātais nepiekrīt dāvinājuma līguma atcelšanai, dāvinātājam būs jāvēršas ar prasību tiesā. Jāņem vērā, ka vienpusēji atsaukt dāvinājumu vai prasīt tā atcelšanu dāvinātājs var tikai Civillikumā noteiktos gadījumos. Apstāklis, ka apdāvinātais neizrāda pietiekamas rūpes par dzīvokļa īpašumu vai nemaksā komunālos un citus maksājumus, pats par sevi nebūs pietiekams pamats prasīt līguma atcelšanu.
Svarīgi būtu precīzi zināt noslēgtā dāvinājuma līguma saturu, un to, vai līgumā ir paredzēti kādi īpaši noteikumi (uzlikumi), kuru nepildīšanas dēļ varētu tiesā prasīt dāvinājuma līguma atcelšanu.
Civillikuma 1919. pants piešķir dāvinātājam vienpusējas tiesības atsaukt dāvinājumu apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. Dāvinātājam tiesā būs jāpierāda apdāvinātā rupja nepateicība, savukārt tiesa izvērtēs vai apdāvinātā uzvedību var vērtēt kā rupju nepateicību un lems par to, vai pastāv pamats dāvinājuma atcelšanai.
Jāņem vērā, ka dāvinājumu, kas izdarīts atlīdzības nozīmē, nepateicības dēļ atsaukt nevar. Ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem (Civillikuma 1933. pants).
Gadījumā, ja noslēgtajā dāvinājuma līgumā ir ietverti kādi uzlikumi, piemēram, apdāvinātajam uzlikts kāds pretpienākums pret dāvinātāju vai uzlikts pienākums dāvināto lietu izlietot kādam noteiktam mērķim, vai pienākums atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam (Civillikuma 1928. pants), un apdāvinātais šo uzlikumu nepilda, dāvinātājs ir tiesīgs prasīt tā pildīšanu vai arī atprasīt dāvināto lietu. Civillikuma 1931. pants paredz, ka dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet ja tas nav izpildīts aiz apdāvinātā vainas, tad arī prasīt, lai viņš atdod to, ko saņēmis.
Savukārt attiecībā uz maksājumiem saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.daļas 1. un 2. punkts paredz to, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu).
Attiecīgi, par iepriekšējā īpašnieka - apdāvinātā saistībām dāvinātājam nav jāatbild, ja vien puses nav par to vienojušās dāvinājuma līguma atcēlējlīgumā. Atcēlējlīgumā var skaidri paredzēt, ka apdāvinātā parādus dāvinātājs nepārņem, un apdāvinātais uzņemas patstāvīgi segt visus savus izveidojušos parādus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. daļa paredz, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu”.
