Valdība pagaidām nevirzīs likumprojektu par vispārējo deklarēšanos no 2025.gada

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Savukārt otrdien valdība atbalstīja grozījumu projektu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru nolemts virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025., un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē. 

Šajos grozījumos tika apvienoti valdības 9.oktobrī atbalstītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuros precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem, kā arī valdības 10.oktobrī atbalstītie Kultūras ministrijas (KM) virzītie grozījumi normatīvajos aktos, kas autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024.gada 31.decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.

Ar FM sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.

Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensācijas par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī. Šo regulējumu turpmāk paredzēts likumā ietvert kā pastāvīgu normu.

Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi, kas ir daļa no piedāvājuma paketes mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Minētais pasākums iet vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju - 25% un 40% - vietā.

Tāpat likumprojektā ietverti arī citi pasākumi, piemēram, ir paredzēts palielināt sociāla rakstura atbrīvojumu, kuru piemēro sabiedriskā labuma organizāciju, reliģisko organizāciju un arodbiedrību veiktajiem maksājumiem iedzīvotājiem, palielinot no 1000 eiro gadā līdz 3000 eiro gadā.

Savukārt KM virzītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un ar to saistītie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" autoratlīdzību saņēmējiem paredz iespēju līdz 2024.gada 31.decembrim nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.

Pašlaik likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietverts ierobežojums, kas liedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Tas nozīmē, ka persona, kura saņem darba algu un vienlaikus vēlas samaksāt nodokļus par autoratlīdzību kā MUN maksātājs, zaudē tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tiek plānots veikt izmaiņas, lai šo nepilnību labotu, taču šobrīd nav skaidrības, kā minētās izmaiņas darbosies praksē.

Ja autoratlīdzības saņēmējiem vairs nebūs iespējas nomaksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tie autoratlīdzību saņēmēji, kuri saņem darba algu un vienlaikus vēlēsies reģistrēties kā MUN maksātāji, nonāks tiesiski neskaidrā situācijā, jo šobrīd nav zināms, kā iepriekš minētās izmaiņas attiecībā uz MUN maksātājiem darbosies praksē.

Lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju atalgojumu par savu radošo darbu saņem neregulāri un ierobežotā apmērā, līdztekus pamata ienākumiem, ko gūst citur - bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros.

KM norāda, ka šādām personām vispiemērotākais risinājums būtu reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un nodokļu nomaksai izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Tomēr līdzšinējā prakse apliecina, ka divu MUN likmju - 25% un 40% (atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma) - piemērošana saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem apgrūtina.

KM piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti, tādējādi būtiski nesamazinot viņu ienākumus. Nereģistrētajiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ieņēmumi pārsniegs 25 000 eiro gadā, turpmāk tiks piemērota vienotā - 25% nodokļa likme.

Iespēju nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam 2022.gadā izmantoja aptuveni 32 000 autoratlīdzību saņēmēju. Aptuveni 1,2% no tiem (388 personas) izmantoja divas nodokļa likmes (25% un 40%). No 2024.gada 1.janvāra tiks piemērota tikai viena nodokļa likme - 25%.