Silenes baznīcā atklāta neparasta ekspozīcija - zārku izstāde
Silenes Vissvētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā, kas šoruden nosvinēja savu 110. jubileju, izveidota neparasta ekspozīcija, kas ļauj iepazīt apbedīšanas tradīcijas Latgalē un Sēlijā. Šo ieceri šovasar īstenojusi biedrība “Silenes stariņi”, piesaistot Augšdaugavas novada pašvaldības piešķirto finansiālo atbalstu un Silenes Romas katoļu draudzes līdzfinansējumu projekta “Apbedīšanas tradīcijas Latgalē un Sēlijā” īstenošanai.
Silenes katoļu baznīca ir viens no vērtīgākajiem Latgales arhitektūras pieminekļiem un īsts Latvijas vēstures liecinieks. Jau iepriekš ar pašvaldības atbalstu biedrība īstenojusi vairākus projektus, izveidojot baznīcas telpās ekspozīciju ar dažādiem vērtīgiem garīgās dzīves priekšmetiem. Te atrodas senas grāmatas, kulta priekšmeti, medaljoni un relikvijas, kā arī priestera Miķeļa Kļaviņa un vietējā fotoamatiera Ignata Minkeviča fotogrāfiju arhīvs, kas ļauj ielūkoties gan Daugavpils, gan Silenes ciemata vēsturē.
Baznīcā glabājas daudz vērtīgu dokumentu, gan dzimšanas, gan laulības un miršanas apliecinājumi, no kuriem var uzzināt daudz interesanta par apkārtnes ļaudīm.
Dievnams var lepoties ar bagātīgu liturģisko apģērbu kolekciju. Daži tērpi ir ļoti vērtīgs jūgenstila kultūrmantojums. Biedrības “Silenes stariņi” vadītāja Sofija Mole nodemonstrē apaļas pogas uz mācītāja melnās sutanas un atklāj, ka tās veidotas, iešujot audumā ķiršu kauliņus, jo senāk rūpnieciski ražotas pogas nebija pieejamas.
Šī ekspozīcija izraisīja ļoti lielu interesi un tika iekļauta Augšdaugavas novada tūrisma objektu sarakstā. Turpinot iesākto, biedrība kopā ar baznīcas priesteri Vjačeslavu Rosļaku nolēma izveidot baznīcas otrajā stāvā īpašu ekspozīciju, kas ļautu apmeklētājiem iepazīt apbedīšanas tradīcijas Latgalē un Sēlijā.
Šīs ieceres īstenošanai šogad saņemts atbalsts no novada pašvaldības 310 eiro apmērā. Telpā izvietoti 12 stendi ar informāciju par apbedīšanas tradīcijām, svečturi un citi kulta priekšmeti, kas senāk izmantoti bērēs. Viens no centrālajiem apskates objektiem ir instalācija, veltīta Visu svēto piemiņas dienai, kādu agrāk uzstādīja baznīcās, suminot visus aizgājējus. Katafalks ar zārka imitāciju šurp atvests no Grīvas Romas katoļu baznīcas, kas to saglabājusi, lai arī mūsdienās dievkalpojumos vairs neizmanto. Šo instalāciju rotā uzraksts poļu un latviešu valodā “Šodien man, rītu tev” kā atgādinājums, ka nekas nav mūžīgs.
Sofija Mole apkopojusi informāciju par dažādu tautu bēru tradīcijām. Piemēram, latvieši bērēm gatavojušies savlaicīgi un jau dzīves laikā pagatavoja sev zārku, ko turēja bēniņos, turklāt lietderīgi izmantoja, uzglabājot tajā graudus nākamā gada ražai. Bērēs bija pieņemts uzklāt zārkam austu segu.
