Lielais jautājums: "Vai attālinātais darbs nemazina produktivitāti?"

Dana Reizniece-Ozola teic, ka rutīnas, tehniskas dabas darbi labāk veicami birojā, bet radoši strādāt veiksmīgāk sokas mājās. Tomēr jāatceras, ka cilvēks ir sociāla būtne un viņam ir nepieciešama saskarsme ar kolēģiem, pretējā gadījumā kļūst skumji un vientuļi. Un, ja cilvēkam ir skumji, tad arī produktivitāte strauji krītas.

Savukārt Jurģis Liepnieks teic, ka par attālinātā darba lietderību vēl ilgi tiks lauzti šķēpi, jo dažādie zinātnieku pētījumi un darba devēju viedokļi ir krasi atšķirīgi. Bet uzņēmējs Pēteris Šmidre pārliecināts, ka izcilu darba komandu izveidot var tikai tad, ja kolektīvs strādā kopā.

Jurģis Liepnieks: "Zinātniekiem nav skaidras atbildes"

Jautājums par attālinātā darba lietderību jeb produktivitāti nav vienkāršs jautājums, pasaulē  daudzi uz to meklē atbildi, pēta šo “fenomenu”, teic rakstnieks Jurģis Liepnieks. Un pētījumi ir krasi pretrunīgi, zinātniekiem uz to pagaidām nav viennozīmīgas atbildes.

Viens no pēdējiem pētījumiem ir Masačūsetsas (ASV) tehniskā institūta pētījums, kas norāda, ka attālinātajā darbā produktivitāte krītas par apmēram 18 procentiem, bet citi pētījumi atkal sniedz citus rezultātus, viņš norāda. Jurģis Liepnieks uzskata, ka tas nav jāvērtē kopumā, bet gan jāskatās no katra konkrētā gadījuma jeb darba specifikas:

“Ir darbi un darbinieki, kuri no mājam strādā labāk, ir produktīvāki, viņi ietaupa laiku ceļam, jūtas labāk, viss notiek bez problēmām. Un ir darbi un darbinieki, kuriem ir tieši otrādāk, kuri attālinātā darba laikā vairāk slinko.

Piemēram, par to daudz tiek diskutēts žurnālistikā. Darbs klātienē ir arī tāda apmaiņa ar kolēģiem, informācijas apmaiņa, tu esi visā tajā iekšā un tā tālāk. Un tad jautājums – vai attālināti tu vari tik labi sajust to pulsu?”

Par šo jautājumu pēc Jurģa Liepnieka domām vēl ilgi tiks lauzti šķēpi. Ir dažādi vadītāji, kuru uzdevums nu ir izlemt par to, vai darbinieki strādās attālināti vai klātienē. Cik dažādi vadītāji, tik arī dažādu risinājumu. Ir uzņēmumi, kuri atgriezušies klātienes darbā un ir arī tādi, kas to pat negrasās darīt.

Dana Reizniece-Ozola: "Laisks prāts ir radošs prāts"

Tas, cik attālinātais darbs ir vai nav produktīvs, atkarīgs no jomas, kurā cilvēks strādā, no konkrētā uzņēmuma vai organizācijas specifikas, teic šaha lielmeistare Dana Reiznice-Ozola. Viņasprāt radošais darbs labāk veicas mājas apstākļos, bet rutīnas, tehnisks darbs - birojā, darba kolektīvā. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka cilvēks ir sociāla būtne un viņam nepieciešama saskarsme ar kolēģiem, darba kolektīvu. Pretējā gadījumā kļūst skumji, un, ja cilvēkam ir skumji, tad arī darbs neveicas.

Par savu darbu Starptautiskajā šaha federācijā viņa saka: “Strādājot starptautiskajā organizācijā, attālināta darba jaunie rīki un prakses, kas nāca Covid pandēmijas laikā, man ir ļoti palīdzējušas. Mums katrs darbinieks, kolēģis strādā savā valstī – ASV, Izraēlā, Ķīnā, Katara, Kanādā...
Ja mums vienmēr būtu jāsatiekas, lai pārrunātu darba jautājumus, tas būtu ārkārtīgi dārgi un neproduktīvi”.

Dažus mēnešus pēc tam, kad sākās attālinātais darbs, parādījās pētījumi, ka tas ir daudz produktīvāks nekā klātienes, jo cilvēki mazāk taisa pīppauzes, strādā par veselu dienu vairāk, ir produktīvāki, uzsver Dana Reizniece-Ozola.

“Bet man šķiet, ka tā problēma varētu būt ilgtermiņā, jo cilvēks ir sociāla būtne. Mēs kādu laiku varam intensīvi pastrādāt attālināti, bet tad sapratīsim, ka mums vajag komunikāciju ar citiem, ar kolēģiem. Jo pretējā gadījumā sākam skumt un paliek vientuļi. Un, ja ir skumji, tad arī produktivitāte strauji krīt.

Es diezgan bieži braucu uz ārvalstīm, šaha pasākumiem, jo man vajag kolēģis fiziski redzēt, viņus “pataustīt””.

Dana Reizniece-Ozola teic, ka vienkāršus, rutīnas darbus labāk būtu veikt birojā, kur esi kopā ar citiem, kas tevi disciplinē. Savukārt radošajām profesijām labāks esot “mājas darbs”, kad esi ērtā vidē, tevi neviens netraucē, kad vari padomāt, uztaisīt kafiju:

“Ir jau tā, ka laisks prāts ir radošs prāts. Es nedomāju laisks – slinks, bet gan tāds prāts, kuru nerausta uz visām pusēm. Piemēram, es radošu darbu varu darīt tikai tad, kad oficiālā darba diena jau ir beigusies, kad vairs nav nepārtraukto telefona zvanu, sanāksmes, kas rausta uz visām pusēm, e-pasti, kas tev rada stresu, ka uz tiem visu laiku jāatbild, kad visi kolēģi aizgājuši gulēt un bērni nolikti pie miera”.

Pēteris Šmidre: "Strādāt vienā kolektīvā un netikties mēnešiem ir jocīgi"

Darba kolektīvā bieži veidojas tādas attiecības, arī privātās, kas traucē darbam, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Bet izcilu darba kolektīvu, kas strādā kā vienota komanda, var izveidot tikai tad, ja tas strādā kopā, tas ir - klātienē.

Viņš norāda, ka darbinieka stimulu strādāt veido trīs sastāvdaļas: * administratīvais, * materiālais un * morālais stimuls. Neklātienes jeb attālinātajā darbā trūkst viena no šīm sastāvdaļām – administratīvais aspekts. Līdz ar to ar rezultātu trīs pret divi uzvar klātienes darbs. Te gan jāuzsver, ka šis administratīvais stimuls vairāk strādā tehnokrātiskajā, nevis radošajā sfērā.

Vai darbs ir efektīgs atkarīgs arī no katra cilvēka un jomas, kurā viņš strādā. Pēteris Šmidre kā vadītājs pieturas pie klātienes darba: “Vadot sapulci, dodot uzdevumu, es redzu, tas būs izpildīts vai nē. To redzu pēc sejas izteiksmes, kādas attiecības ir starp kolēģiem.

Ir daudzi jautājumi, kurus “zūmā” nevar uzdot. Un vēl viena ļoti svarīga lieta – informācijas apmaiņa starp kolēģiem, sākot no darba informācijas un beidzot ar jociņiem. Ir arī emocionālā puse: strādāt vienā kolektīvā un netikties mēnešiem un gadiem, ir tā diezgan jocīgi. Radoša komanda var strādāt kopā tad, kad cilvēki viens otru jūt. No amerikāņu līderības skolām mēs zinām, cik daudz viņi velta tam, lai darbinieki būtu kopā ne tikai darba laikā, bet arī ārpus darba laika”.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.