Uzņēmējs Pēteris Šmidre par "Latvenergo" rekordpeļņu: "Tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem!"
Situāciju ar “Latvenergo” peļņas pārdali uzņēmējs Pēteris Šmidre tēlaini salīdzina ar Čārlija Čaplina hrestomātisko filmu “Mazais”, kurā stiklinieka pieņemtais audžudēls gāja un sita logu rūtis, bet pēc tam nāca stiklotājs un stikloja logus, kuru visi nu uzskatīja par glābēju. Tagad arī līdzīgi: “Latvenergo” ar saviem tarifiem “uzsitis” inflāciju un tagad nāk kā glābējeņģelis, lai ar savu peļņu mazinātu inflācijas sekas.
Valstij piederošais uzņēmums “Latvenergo” pagājušajā gadā nopelnīja 183 miljonus eiro, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā aizpērn. Pie sasniegtā nekad nevajag apstāties, un šī gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” strādāja ar 222 miljons eiro lielu peļņu, kas ir uz pusi vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Līdz ar to lielais jautājums: “Kā valstij jātērē “Latvenergo” rekordpeļņa?”. To Jauns.lv jautāja viedokļu līderim – uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
““Latvenergo” ar saviem tarifiem ir dzemdējis to šausmīgo monstru, kuru saucam par inflāciju. Pilnīgi skaidrs, ka energoresursu cenu palielināšana iestūma un izšāva visus pārējos notikumus, kas sekoja.
Pagājušajā gadā “Latvenergo” peļņa tik liela bija tāpēc, ka viņi balstījās uz konservatīvu prognozi – viņi paši sev un mums stāstīja, ka būs vēl sūdīgāk. Un šogad paveicās tādēļ, ka bija lietus sezona un līdz ar to ūdens Daugavā bija vairāk nekā iepriekš, varēja ražot lētu elektroenerģiju”, vērtē uzņēmējs.
Bet galvenais jau nav peļņa, bet gan spēja sabalansēt enerģētikas tarifus, uzturēt normālu pašizmaksu. Un tas nav noticis. “Ja tai 200 miljonus lielajai peļņai pieskatīsim, ko zaudējām, palielinot cenas, atvadoties no eksporta tirgiem un tā tālāk, tad būs nevis peļņa, bet, iespējams, pat miljardos rēķināmi zaudējumi, teic Pēteris Šmidre: “Kas to pieļāvis, kā tas viss iznācis? Tā viennozīmīgi ir pretvalstiska darbība!”
Tas ir ļoti skumji, bet vēl skumjāk ir tas, ka tas viss turpinās, teic Pētteris Šmidre, un turpina: “Energoresursu cena normāli sastāv no divām daļām: elektrības sadales (“Sadales tīkla”, augstsprieguma tīkliem) un elektrības kā tādas cenas.
Nesaprotu, kā viens (“Sadales tīkls) paceļ tarifus, jo sadārdzinās tīklu uzturēšana. Bet otrs (“Latvenergo”) no tā gūst peļņu. Vai tā ir ņirgāšanās par mums?”
Pēc viņa domām, kādam par šo situāciju ir jāatbild. Ja “Latvenergo”būtu kompensējusi zaudējumus, tad tas tagad ekonomikā radītu daudz mazāk problēmu: “Visas inflācijas problēmas mums sākās ar kovidu, kad bija saņemtas kompensācijas. Pareizi, ka tās tika saņemtas, bet, kas notiek, kad nauda tiek saņemta, bet pretī nav ne pakalpojumu, ne preču? Tas tieši iedarbojas uz inflāciju. Līdz ar to šāda situācija mums atkal veidosies, saņemot kompensācijas, kuras, protams, ir vajadzīgas, jo nav jau citu variantu. Bet kompensācija nebūtu vajadzīga, ja tarifus neceltu – tas būtu daudz izdevīgāk.
Tagad ieguvēja būs valdība – tā dabūs cieņu par to, ka tā par kādu rūpējusies: “No vienas puses apzogot visus, ceļot tarifus, un pēc tam pārvēršoties part to, ka ir cilvēku glābēja”. To Pēteris Šmidre salīdzina ar augstāk minēto Čārlija Čaplina filmu – vispirms sasit logus, bet pēc tam tos atkal iestiklo.
Ko Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre domā par "Latvenergo" peļņas tērēšanu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
