Tukuma novadā Foreles audzē neierastā veidā - betona kanalizācijas grodos

Gints Nordens pamazām un neatlaidīgi attīstīja savu saimniecību praktiski tikai ar paša saimniecībā nopelnīto. Visas idejas ir ļoti racionālas, un, tā kā ieguldīta tiek paša grūti pelnītā naudiņa, arī viss ir rūpīgi pārdomāts un septiņas reizes nomērīts. Rezultātā Gintam izdodas tikt līdz pozitīvam rezultātam, lai gan sākumā daža laba ideja liek nozares ekspertiem šaubīties un neticīgi kratīt galvas.

Idejas gana interesantas, piemēram, audzēt karpas dīķī ar nozvejas blīvumu rudenī 4 līdz 6 tonnām no hektāra vai audzēt karpas intensīvā polikultūrā ar zandartiem, vai, piemēram, audzēt varavīksnes foreles kanalizācijas betona grodos.

Pirmsākums idejai audzēt foreles betona kanalizācijas grodos meklējams 2017. gada karstajā vasarā, kad saimniecībā gāja bojā visas varavīksnes foreles, kuras tobrīd tika audzētas parastā zemes dīķī grozu sistēmā. Bojāejas iemesls – pārāk uzsilis ūdens, proti, virs 25C.

Atlika vien zivju ražu norakstīt zaudējumos. Bet Ginta gadījumu ļoti labi raksturo teiciens, ka tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. 2017. gada vēlā rudenī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu zivju audzētājiem uz Poliju. Šai braucienā, protams, piedalījās arī Gints Nordens. Trīs dienu laikā tika apmeklētas sešas poļu saimniecības un vienā no tām Ginta uzmanību piesaistīja foreļu audzēšana recirkulācijas sistēmā telpās, baseinos.

Toreiz apskatījām foreļu audzēšanu baseinos, kas bija 6 metru diametrā un 4 metru dziļumā. Tie aprīkoti ar bioloģisko filtru, mehānisko filtru, cirkulācijas sūkņiem un apskābekļošanas sistēmu. Audzēšana notika jaunā, siltinātā metāla angārā ar rekūperācijas sistēmu. Viss tur bija smuki un ar glanci izveidots, un, protams, tam bija izlietoti lieli finanšu līdzekļi, norāda Gints.

Ideja bija rokā, bet šāda nauda nepieejama… Ko darīt? Gints izdomāja, ka smalko polipropilēna baseinu vietā var izmantot parastos divmetrīgos betona kanalizācijas grodus, ka dārgo mehānisko filtru vietā izmantojot parastas porolona švammes, savukārt ūdens apskābekļošanai – ekonomiskus membrānas kompresorus utt.

Tādējādi zivsaimnieks izveidoja pats savu, zemāku izmaksu versiju foreļu audzēšanai ūdens recirkulācijas sistēmā. Patlaban viņš apsaimnieko nelielu recirkulācijas sistēmu, kura sastāv no trijām atsevišķām, savstarpēji neatkarīgām audzēšanas sistēmām. Viena sistēma sastāv no diviem betona grodu baseiniem un filtrācijas-cirkulācijas sistēmas. Viens grodu baseins sastāv no diviem vertikāli saliktiem grodiem un betonētas grīdas ar apakšā iestrādātu ūdens noplūdes trapu. Baseina kopējais dziļums ir 1,5 m + 0,5 m, ko sastāda vertikāla plastikāta maliņa, kurai pāri pārlikts siets – lai foreles nelektu ārā. Tālāk sistēmas darbību nodrošina trīs membrānas kompresori, viens ar ražību 80 litru minūtē un divi ar 45 litru ražību minūtē.

Ūdens cirkulāciju nodrošina sūkņi ar ražību 3,5 m3/h, katrā baseinā pa vienam sūknim, elektrības patēriņš katram 20 w. Svaiga ūdens papildināšana nepieciešama 10–15% diennaktī. Sistēmas papildināšanai tiek izmantots iepriekš sagatavots pazemes ūdens. Ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienkārša, paša izveidota ūdens atdzelžošanas iekārta, ar kuru iespējams iegūt kristāldzidru ūdeni.

Lai nodrošinātu baseinos optimālu ūdens vidi, virs baseiniem izbūvēta vienkārša koka karkasa nojume 65 m2 platībā, sienas apvilktas ar armētu plēvi, tādējādi nodrošinot, ka saule neiespīd ūdenī tieši un ūdens vasarā tiek saglabāts forelēm patīkami vēss.  

Ginta vārdiem runājot, dārgākais sistēmas darbināšanā ir ūdens aerācija (apskābekļošana) un svaiga apmaiņas ūdens nodrošināšana.

Foreļu audzēšana tiek uzsākta aprīļa vidū, iepērkot mazuļus ar vidējo svaru 100 g/gab.

Foreles tiek audzētas līdz 30 kg/m3 blīvumam, pēc saimnieka aprēķina sistēmas maksimālā kapacitāte 35 kg/m3, tādējādi vienā betona groda baseinā 6 mēnešos tiek sasniegts nozvejas blīvums 125–132 kg. Zivis tiek audzētas līdz aptuveni 800 gramu lielam svaram. Šeit interesanti piebilst, ka, lai sasniegtu lielāku saimniecisko izdevīgumu, šī audzēšanas sistēma tiek izmantota aptuveni 6 mēnešus gadā, proti, no aprīļa vidus līdz septembrim–oktobrim. Vasaras beigās, kad sāk pazemināties ūdens temperatūra dīķos, zivis no baseiniem tiek pārvietotas uz dīķi, kur tiek barotas un turpina augt līdz decembra sākumam. Daļa zivju tiek salaistas dīķī izvietotos tīkla grozos, lai būtu iespējams piedāvāt zivis arī tiem, kas nemakšķerē. Decembrī tiek atklāta foreļu makšķerēšanas sezona, kura ilgst līdz februāra vidum, tad arī izaudzētais ir iztirgots un var sākt domāt par nākamo sezonu. Atbrīvotajos audzēšanas baseinos līdz Ziemassvētkiem tiek turētas no dīķiem nozvejotās karpas, kur tās ir ērti saķeramas.

Runājot par sistēmas rentabilitāti, šādi izbūvētā, pašu spēkiem izveidotā ūdens recirkulācijas zivju audzētavā, nerēķinot paša darbu, ieguldītās investīcijas ir atmaksājušās jau viena gada laikā.

Raksturojot sistēmu kopumā, Ginta Nordena atziņas ir šādas:

Mīnusi

- pavasarī grūti uzsildīt ūdeni, līdz ar to sākumā zivis par 1 mēnesi atpaliek augšanā;

- ja pie dīķa var neiet katru dienu, tad pie baseiniem jābūt klāt katru dienu;

- zivis jābaro, baseini jātīra un jāseko procesiem līdzi katru dienu.

Plusi

- vasarā, lielajā karstuma periodā ūdens nav siltāks par +16 0C;

- zivis neapdraud zivju dabiskie ienaidnieki, zivju ēdāji;

- zivis ir viegli noķerams pārdošanai;

- zivis ir uzreiz lietojamas uzturā bez papildus peldināšanas tīrā ūdenī, nav “dūņu” piegaršas;

- zivīm nav parazītu;

- salīdzinot ar dīķi, ir nepieciešams ievērojami mazāks ūdens daudzums un daudz mazāka platība, rēķinot uz vienu izaudzētas foreles kilogramu.

Sešos mēnešos tiek izaudzēts 600–750 kg foreļu.

Runājot par nākotnes plāniem, Gints kā galveno min sistēmas paplašināšanu. Šobrīd ir doma paplašināt audzēšanas iespējas vēl par 4 betona grodu baseiniem, jo zivju visiem nepietiek un pieprasījums pārsniedz saimniecības audzēšanas apjomus.