Izvairīties no Putina atriebības Prigožins varbūt varēja tikai vienā veidā
Jevgeņija Prigožina bojāeja un ar “Vagner” nākotni saistītās neskaidrības varētu samazināt grupējuma radīto apdraudējumu Latvijai, kas jau tāpat bija salīdzinoši zems, tā portālam Jauns.lv atzina Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. Viņš norādīja, ka Prigožina bojāeja nebija pārsteigums, jo viņa sagādātais pazemojums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bija pārāk liels.
Viņš norādīja, ka 23. augustā notikusī aviokatastrofa, kurā bojā gāja “Vagner” vadītājs Prigožins, nebija pārsteigums.
Pazemojums bija pārāk liels
Pazemojums, kādu Prigožins sagādāja Putinam, pirms diviem mēnešiem noorganizējot tā dēvēto “taisnības maršu” uz Maskavu, bija pārāk liels, lai “Vagner” līderis varētu neuztraukties par savu drošību.
Šķietamā drošības garantiju piedāvāšana Prigožinam, lai izbeigtu viņa uzsākto dumpi, bija īstermiņa risinājums, lai dumpi izbeigtu, tomēr ilgākā laika posmā atriebība šķita nenovēršama.
Izvairīties no atriebības varēja tikai vienā veidā
Izvairīties no Putina atriebības Prigožins varbūt varēja tikai tajā gadījumā, ja pilnībā pazustu no sabiedrības uzmanības redzesloka un turpinātu darboties Baltkrievijā un Āfrikā, taču tas nenotika.
Uz īsu brīdi Prigožinu pasargāja neskaidrības par to, cik liels bija atbalsts Prigožinam Krievijas sabiedrībā un spēka struktūrās, tomēr tas Prigožina dzīvi paildzināja tikai par diviem mēnešiem, līdz brīdim, kad radās izdevība “Vagner” līderi likvidēt.
“Vagner” grupējuma nākotne
Rostoks skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc Prigožins zaudēja dzīvību tikai divus mēnešus pēc dumpja organizēšanas, bija tāds, ka “Vagner” ir vērtīgs instruments Krievijas ārpolitikas arsenālā.
Nesagatavota un neprasmīga “Vagner” līdera likvidēšana varēja radīt neapmierinātības reakciju Krievijā un iznīcināt “Vagner” kā struktūru.
Krievijā sēro par Prigožina nāvi
Pēc ziņām par Jevgeņija Prigožina un "Vagner" komandiera Dmitrija Utkina nāvi 23. augusta vakarā dažādās Krievijas pilsētās sāka parādīties improvizēti ...
Līdzšinējā veidolā grupējums, visticamāk, nepastāvēs
Pēdējo divu mēnešu laikā acīmredzot ir notikusi gatavošanās “Vagner” vadības pārņemšanai vai grupējuma sadalīšanai un iekļaušanai citās līdzīgās organizācijās.
“Vagner” zīmolam vēl joprojām ir augsta vērtība, tomēr līdzšinējā veidolā grupējums vairs, visticamāk, nepastāvēs.
Par to liecina arī fakts, ka aviokatastrofā bojā gāja ne tikai Prigožins, bet arī citi “Vagner” grupējuma vadītāji.
Krievija turpinās nostiprināt ietekmi Āfrikā
Tiesa gan, nav šaubu, ka arī turpmāk Krievija centīsies izmantot privātās (bet realitātē – ar Kremli saistītās) militārās kompānijas ietekmes nostiprināšanai Āfrikas kontinentā.
Vienlaikus daudziem “Vagner” kaujiniekiem būs rūgtums par to, kā Kremlis ir izrīkojies ar Prigožinu.
“Vagner” klātbūtne Baltkrievijā
Speciālists atgādināja, ka pēc jūnija dumpja liela daļa “Vagner” kaujinieku devās uz Baltkrieviju, taču tas nevarēja būt ilgtspējīgs risinājums divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tūkstošiem “Vagner” kaujinieku klātbūtne Baltkrievijā radīja apdraudējumu Aleksandra Lukašenko neleģitīmajam režīmam.
Neskaidrība, kādas funkcijas algotņi Baltkrievijā varētu pildīt
Otrkārt, Baltkrievijai nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu “Vagner” kaujiniekiem, turklāt nebija skaidrs, kādas Baltkrievijas režīmam noderīgas funkcijas Prigožina algotņi varētu pildīt.
Rostoks arī atzīmēja, ka “Vagner” kaujinieki ieradās Baltkrievijā salīdzinoši viegli bruņoti. Laikā, kad “Vagner” karoja Ukrainā, kaujiniekus ar ieročiem un munīciju apgādāja Krievijas aizsardzības resors.
Svarīgi aspekti par Latvijas, Lietuvas un Polijas drošību
Lai arī “Vagner” atrašanās Baltkrievijā palielināja apdraudējumu Latvijas, Lietuvas un Polijas drošībai, tomēr šeit ir divi aspekti.
Pirmkārt, “Vagner” nespēja radīt vērā ņemamu militāro apdraudējumu. Tiesa, ka aiziešana no Krievijas piespiedu kārtā radīja iespaidu, ka “Vagner” ir grupējums, kas nedarbojas Krievijas interesēs, tomēr šī grupējuma faktiskās iespējas apdraudēt NATO valstu drošību ievērojami samazinājās līdz ar ierašanos Baltkrievijā.
“Vagner” varēja būtiski palielināt hibrīdos apdraudējumus
Otrkārt, “Vagner” ar savu darbību varēja būtiski palielināt tā dēvētos hibrīdos apdraudējumus, pastiprinot spiedienu uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežu.
Baltkrievija jau divus gadus sistemātiski izdara spiedienu uz Latvijas robežu, un “Vagner” kaujinieku iesaistīšana šo spiedienu varētu vēl pastiprināt.
Varētu vēl vairāk samazināt grupējuma apdraudējumu Latvijai
Hibrīdo apdraudējumu īpatnība ir tāda, ka valstīm, pret kurām tas ir vērsts, pašām jācenšas tikt galā ar šāda veida apdraudējumiem.
Lai arī Latvija šobrīd spēj nosargāt savas robežas, tomēr tas prasa lielus resursus un piepūli.
Tiesa gan, Prigožina nāve un ar “Vagner” nākotni saistītās neskaidrības varētu samazināt šī grupējuma radīto apdraudējumu Latvijai, kas jau tāpat bija salīdzinoši zems, atzina Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.
