Korens: "antifašisti" nav Latvijas ienaidnieki, atšķirībā no leģionāru atbalstītājiem
Antifašistu kustība nav Latvijas ienaidnieki, atšķirībā no tiem, kas atbalsta latviešu kolaboracionistu piedalīšanos Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera karaspēkā, sacīja biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" pārstāvis Josifs Korens.
Svētdien Korens organizēja starptautisku apaļā galda diskusiju, kurā tika pārrunāta "nacisma izplatība mūsdienu Eiropā". Atbildot uz jautājumu, kādēļ šādu pasākumu nepieciešams sarīkot, Korens ironizēja, ka to prasījusi Drošības policija (DP). "Pirms kādām trijām, četrām nedēļām es nolēmu, ka mēs netaisīsim konferenci. Bet DP priekšnieks ļoti prasīja, lai mēs to sarīkotu. Viņš pat apgalvoja, ka es esmu saņēmis 25 tūkstošus no Kremļa. Vajadzēja kaut kādā veidā attaisnot saņemto milzīgo naudu. Pa 25 tūkstošiem es šitādu konferenci arī sarīkoju," ironizēja Korens.
Organizācijas pārstāvus uzsēra, ka tā kā DP uzskata antifašistu kustību par naidīgu Latvijai, nepieciešams pierādīt, ka organizācija tāda nav. "Naidīga ir pretēja puse, kura reklamē latviešu kolaboracionistu piedalīšanos Hitlera armijā," sacīja Korens.
"Latvijas Antifašistiskā komiteja" iecerējusi pirmdien, 16.martā, piedalīties protesta akcijā pie Brīvības pieminekļa, kur sola arī "pārsteigumus". Korens atteicās atklāt pasākuma scenāriju, vien norādīja, ka organizācija iecerējusi pie Brīvības pieminekļa nolikt vainagu, lai pieminētu nacisma upurus.
Piektdien "Latvijas Antinacistiskā komitejas" pārstāvis Josifs Korens pauda, ka "antifašisti" konferenci bija iecerējuši rīkot viesnīcā "Wellton Terrace Design Hotel" Rīgā, Dzirnavu ielā 2. Korens iepriekš uzsvēra, ka telpas ir rezervētas un par tām jau ir samaksāts. Vēlāk gan viesnīca telpas organizācijai atteica.
16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušos leģionārus Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušiem. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.
Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres dienā tādējādi ir nacisma slavināšana.
Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika lietots, lai apietu šo konvenciju.
Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, paskaidro ministrija.
