Carnikavas traģēdijā vaino mediķus un barjeru

“Carnikavas noslīkušo cilvēku traģēdija lieliski atspoguļo laiku, kad Latvijas mediji, cīnoties par auditoriju, sniedz nepārbaudītu un nepatiesu informāciju par notikumiem, lai tikai pelnītu. Mediķi ir gatavi slēpt patiesos faktus, lai neuzņemtos atbildību, glābēji vienkārši neierodas, jo nesaskata iespēju vairs palīdzēt,” Vartūna nākusi klajā ar smagiem apvainojumiem.

Aculiecinieces vēstījums

Vartūna uzskata, ka visus trīs izglābt, ļoti iespējams, vairs nevarēja, bet kādu – noteikti. Liktenīgajā dienā plkst. 17.15, ejot prom no pludmales, kāda sieviete skrējusi garām un lūgusi ikviena palīdzību, jo jūrā slīka trīs vīrieši un viena sieviete.

Plkst. 17.20 Vartūna ar kādu blakus stāvošo vīrieti vienojusies doties jūrā un glābt kādu, ja tas vēl iespējams: “Mēs nebijām neapdomīgi, ejot glābt, vienojāmies, ka esam viens otra tuvumā un, ja kas, atceļam glābšanu un peldam kopā atpakaļ!”

Peldot tuvāk, kāds no vīriešiem, cits glābējs, kliedzis, ka jāmeklē sieviete, kurai ir trakāk. Nekur viņu neredzot,  Vartūna devusies pie slīkstoša, vēl virs ūdens redzama vīrieša, kurš angliski paudis: “I can’t anymore.” (Es vairs nevaru.) Vartūna darīja visu iespējamo, lai nogādātu viņu krastā, bet sievietes ķermeni tikmēr ūdens bija aiznesis tuvāk krastam. Viņu izcēla no ūdens, sāka sniegt pirmo palīdzību, bet velti...

“Pieļauju, ka tas viss aizņēma ap 10–15 minūtēm ūdenī. Apmēram! Neatliekamās medicīniskās palīdzības joprojām nebija! Krastā apmēram pēc 5 minūtēm redzējām, ka tālāk ir izcelts vēl viens cilvēks, pie kura ir jau ātrie. Pie mums joprojām nebija, draudzene nāk klāt un saka, ka nav normāli, ies pie viņiem un jautās, kur ir vēl kādi ātrie! Atskrēja atpakaļ un teica, ka nāk, tāpat viņa minēja, ka pie vīrieša esot pavadītas 20 minūtes, kas nozīmēja, ka mūsu sievietei jau netika sniegta palīdzība apmēram 30–40 minūtes,” raksta Vartūna.

Mediķi ieradušies vēl pēc 5-7 minūtēm, tikmēr citi atpūtnieki tikai tagad izcēla no ūdens otru vīrieti. “Kas Jauns Avīze” bija gatava uzklausīt Vartūnas viedokli, taču uz lūgumu sazināties viņa neatsaucās.

Izglāba draudzeni

Jūlijs un arī augusts diemžēl ir mēneši, kad Latvijā tiek sasniegti slīkšanas antirekordi. Arhitekte Inese Aizstrauta dramatiskus notikumus pārdzīvoja 2019. gada jūlijā jūrā pie Saulkrastiem, kad, redzot savu draudzeni slīkstam, steidzās palīgā, pat neapdomājot, vai pašai pietiks spēka.

“6. jūlijs ir kļuvis par manu otro dzimšanas dienu, jo sekas toreiz varēja būt visādas. Kaut arī neesmu peldētāja, nekad iepriekš nebiju trenējusies peldēšanā, lieliski apzinos, ja nebūtu draudzenei devusies palīgā, viņa būtu aizgājusi bojā,” “Kas Jauns Avīzei” atklāj Inese Aizstrauta.

“Glābēji pēc tam teica: “Nevajadzēja iet!” Bet kā tu neiesi, redzot, ka cilvēks slīkst? Mūsu gadījumā gan ļoti palīdzēja apziņa, ka glābēji ir ceļā. Tagad no savas pieredzes varu teikt, ka arī slīkstošajam ir bezgala būtiski, redzot, ka viņam cenšas palīdzēt – tas dod papildu spēkus un cerību. Kad ieradās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes mediķi, draudzenei ķermeņa temperatūra bija tikai35 grādi.”

Kādi ir iemesli, kāpēc peldētāji neaprēķina savus spēkus? Ne tuvu visos gadījumos vainojama alkohola lietošana (tas nav bijis arī Carnikavas traģēdijā).

Aizstrautai ir neparasta atbilde: “Viens no iemesliem ir eiforija! Kad ir ļoti liels iekšējs pacēlums, kā, piemēram, pēc hokeja čempionāta, kad, starp citu, pie Andrejsalas noslīka jauns vīrietis, vai kā tagad, kad visi bija līksmi dziesmu un deju svētku dēļ. Tev vienkārši gribas ienirt un atvēsināties. Tieši tā notika ar manu Kanādas draudzeni. Viņa bija eiforijā: skaisti viļņi, Baltijas jūra – kāpēc lai neietu nopeldēties?”

Viltīgās straumes

Pēc notikušā Aizstrauta sāka meklēt informāciju par riska faktoriem. Viens no tiem ir atstraumes jeb nāves straumes, kas ir tik ļoti spēcīgas, ka pat peldētāju, kurš atrodas tuvu krastam, spēji ierauj dziļi jūrā, un cilvēks vairs nespēj izkļūt ārā.

“Atstraumes ir ne tikai pie Bernātiem, kas pamatoti tiek uzskatīta par nedrošu peldēšanās vietu, tās ir visur – pie Saulkrastiem, pie Carnikavas, arī citās vietās – itin visur Baltijas jūrā. Tāpēc, manuprāt, par tām ir jārunā un jāraksta, lai cilvēki būtu zinošāki. Jo plašāka būs informācija, jo lielāka cerība, ka par kādu noslīkušu cilvēku būs mazāk!” ir pārliecināta Aizstrauta. Bez viltīgajām straumēm peldēšanos par bīstamu var padarīt arī viļņi, kam pat fiziski stiprs cilvēks viegli var zaudēt.

Ceļš bija aizšķērsots

Atgriežoties pie traģēdijas Carnikavā, izskanēja pārmetumi glābējiem, kuri it kā ieradušies ar novēlošanos. Dārgās minūtes esot zaudētas, jo operatīvā transporta piekļuvi apgrūtināja metāla konstrukcija, kas aizšķērsoja piebraucamo ceļu dabas parkā “Piejūra”. Par tās uzstādīšanu atbildīgs ir Ādažu novada pašvaldības aģentūra “Carnikavas komunālserviss”, barjera uz ceļa atradusies kopš pagājušā gada augusta.

Iepazīstoties ar noteikumiem, kas būtu ievērojami, apmeklējot šo dabas parku, nav norādes, ka šajā vietā jūrā peldēties būtu aizliegts, kaut arī tā nav oficiāla peldvieta.

Carnikavas komunālservisa direktors Gunārs Dzenis “Kas Jauns Avīzei” teic: “Vispirms būtu jārunā par precīzu nelaimes notikuma vietu – no tā arī būtu nosakāms piebraucamo ceļu iespējas. Pludmales garums Carnikavā ir vairāki kilometri.”

Pēc viņa informācijas, traģēdija notika pa labi no Laivu ielas. Šajā gadījumā bija vēl viens ceļš, arī ar barjeru, taču pēc vairākkārtējas uzlaušanas tā atstāta neaizslēgta. “Barjera uz šīs stigas tika izvietota saistībā ar kādu projektu, iespējams, ar Dabas aizsardzības pārvaldes gādību. Šī visa ir dabas parka teritorija, kur virzienā uz Gauju atrodas arī zīriņu ligzdošanas kolonijas,” skaidro Dzenis.

Viņš uzskata, ka neatliekamās palīdzības gadījumā izveicīgam šoferim būtu iespēja izbraukt pa citu ceļu. Ja tas būtu VUGD transports, tam šāda barjera nebūtu šķērslis – mašīna pārbrauktu pāri vai glābēji ar saviem instrumentiem dažu sekunžu laikā attaisītu vaļā.

Atpūtnieki ignorēja aizliegumus

“Šajā situācijā uz ceļa izvietotā barjera un attālums līdz vietai, kur fiziski vēl varēja iebraukt, ir 430 metri. Tas noteikti šoreiz nebija izšķirošais dzīvību glābšanai. Lai to noteiktu, būtu jānoskaidro, kurā punktā notika nelaime, cikos notika, cikos pieņemts izsaukums, cikos pie barjeras piebrauca neatliekamā palīdzība un citi faktori,” piebilst Dzenis.

Pēc 1. jūlija traģēdijas aizsargbarjeras vairs nav, proti, tā atrodas nolaistā stāvoklī. “Carnikavas pagastā visā mežainajā piejūras teritorijā ir dabas parks “Piejūra”, kur pārvietošanās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir aizliegta. Atrodamies tuvu Rīgai, un spiediens uz aizsargājamām teritorijām ir liels. Aizlieguma zīmes lielā mērā tiek ignorētas, un vienīgā iespēja pasargāt daudzos biotopus ir mehāniska ierobežošana,” saka Dzenis.

Pērn atpūtnieku ērtībām izbūvēta auto stāvvieta Laivu ielā. Neskatoties uz to, liels skaits ļāvās kārdinājumam pārkāpt aizlieguma zīmes, lai piebrauktu pie pašām kāpām. Pašvaldības policija nevar būt visur, un barjera savu funkciju pildīja, transportlīdzekļi kopš tās izvietošanas pa aizliegto teritoriju vairs nepārvietojās.

“Patlaban barjeras pacelšana netiek apsvērta. Arī neobjektīvā atspoguļojuma dēļ, no kura sabiedrība secināja – cilvēki noslīka izvietotās barjeras dēļ, kas ir absurdi. Papildus vēlos piebilst, ka novadā nav peldvietu. Piekļūšana ar transportu pludmalei citās vietās nav tuvāka par kilometru,” atgādina Dzenis.

Cik ātri jāierodas

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādei uz augstākās prioritātes izsaukumiem jānokļūst:

• valstspilsētās (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Ogre) – 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;

• novadu pilsētās – 15 minūšu laikā;

• pārējās teritorijās – 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika.

Izsaukuma pieņemšanas brīdis ir, kad dispečers noskaidrojis notikuma adresi un izsaukums nodots izpildei tuvākajai brigādei.