Ekonomists: ļoti drīz algas Latvijā augs straujāk par inflāciju
Mājsaimniecību finansiālais stāvoklis Latvijā turpina pasliktināties, jo cenu līmenis pieaug straujāk par algām. Taču tā ir pārejoša parādība, un drīzumā algu kāpums atkal apsteigs inflāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Detaļas" sacīja Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Tiesa, viņš piebilda, ka tie visi ir vidējie rādītāji, bet kādam - īpaši cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem - inflācija tās virsotnē varēja būt daudz augstāka nekā valstī kopumā.
"No kurienes vispār radies tāds secinājums, ka mājsaimniecību finansiālais stāvoklis turpina pasliktināties? Tur jau tā lieta, ka inflācija ir augstāka par algu pieaugumu. Inflācija 2022. gadā pārsniedza 17%, bet vidējā darba samaksa Latvijā paaugstinājās par 7,5%. Attiecīgi vidējās algas pirktspēja samazinājusies gandrīz par 10%. Tieši tādēļ secināms, ka mājsaimniecību finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies," Oļegs Krasnopjorovs skaidro, kāpēc pēdējā finanšu stabilitātes pārskatā Centrālā banka atzīmēja iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, raksta portāls "Rus.lsm.lv".
Patiesībā tā samazinās arī tagad, jo cenas joprojām pieaug straujāk nekā algas.
"Taču tas neturpināsies ilgi," prognozē Krasnopjorovs. "Inflācija Latvijā samazinās, tā jau ir samazinājusies līdz 12% un turpinās samazināties. Ja nebūs jaunu pārsteigumu ar pasaules energoresursu un pārtikas cenām, tad šā gada beigās varēsim redzēt gada inflāciju 1-2% apmērā."
Un kā tad ar algām? Pēc Latvijas Bankas ekonomista teiktā, atšķirībā no inflācijas tās turpinās stabili pieaugt, un 2023. gada sākumā bija par 12% augstākas nekā pirms gada.
"Jo Latvijā ir zems bezdarba līmenis, ir darba roku deficīts. Tāpēc ļoti drīz, jau šā gada otrajā pusē, atgriezīsimies pie situācijas, kad algas pieaug straujāk par inflāciju. Tas nozīmē, ka mājsaimniecību finansiālais stāvoklis atkal sāks pakāpeniski uzlaboties," paziņoja raidījuma viesis.
Viņš piebilda, ka mājsaimniecību maksātspēju kopumā ietekmē arī Eiropas Centrālās bankas bāzes likmju paaugstināšana, kas cenšas nepieļaut augstās inflācijas iesakņošanos.
"Ilgtspējīgā periodā šis likmju kāpums palīdzēs atgriezt inflāciju pie mērķa rādītāja 2% gadā. Bet īstermiņā - tam ir tāds diezgan nelabvēlīgs efekts, kad kredītu ņēmušo mājsaimniecību finansiālais stāvoklis nedaudz pasliktinās," konstatēja speciālists.
Tomēr viņš apgalvo, ka kopumā Latvijā šis likmju kāpums ietekmē pavisam nedaudz, jo vietējo mājsaimniecību kredītparādi nav lieli. Bet tas ir kopumā.
"Jāanalizē uzmanīgi situācija, jo procentu likmju paaugstināšanas [un algu pieauguma] dēļ 12% Latvijas mājsaimniecību var rasties situācija, ka regulārie kredīta maksājumi ir pārāk lieli, proti, pārsniedz 40% no viņu ienākumiem," brīdina Krasnopjorovs.
Viņš skaidroja, ka visi šie makroekonomiskie rādītāji runā par vidējo līmeni: par vidējo algu, par vidējo inflāciju. Taču atsevišķu mājsaimniecību un cilvēku līmenī situācija var ļoti stipri atšķirties no vidējās.
"Skaidrs, ka arī algas atšķiras un inflācija arī katram ir sava. Ja cilvēkam ienākumi ir zemi, tad viņa patēriņa struktūrā lielu svaru aizņem pārtikas produkti, komunālie maksājumi. Proti, tas, kam cenas aug visstraujāk. Tāpēc inflācija šādam cilvēkam ir augstāka. Kad Latvijā bija inflācijas virsotne — 22% pagājušā gada beigās, kādam inflācija itin labi varēja būt arī 30% un 40%.
Viss atkarīgs no individuālās patēriņa struktūras," tā ekonomists.
"Taču, ja vidējā inflācija samazinās un īpaši pārtikas un komunālo maksājumu segmentā, tad šo efektu izjutīs visi," apliecināja ekonomists. Un piebilda - ja pagājušajā apkures sezonā nebūtu valsts atbalsta elektrības un apkures rēķinu apmaksai, mājsaimniecību stāvoklis šobrīd būtu sliktāks.
