Viedokļi

Ārsts Andrejs Ērglis par krievu valodu: "Neviens jau neliedz krieviem runāt mātes valodā"

Jauns.lv

Runājot par aicinājumiem mūsu publisko telpu atbrīvot no pārāk lielās krievu valodas ietekmes, ārsts Andrejs Ērglis teic: “Neviens jau neliedz krieviem runāt savā mātes valodā, kad viņi ir viens ar otru kopā”. Tomēr mums kā Eiropas Savienības valstij nebūtu šai valodai jāpiešķir “otrās valodas” statuss – tādam jābūt kādai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Ārsts Andrejs Ērglis par krievu valodu: "Neviens j...

Krievu valodas lietošana Latvijas publiskajā telpā ievērojami samazinās, līdzīgi kā tas notiek visā Eiropā. Neskatoties uz to, radikāli noskaņotas organizācijas uzstāj uz pilnīgu attiekšanos no krievu valodas izmantošanas ne tikai aicinot, bet pat pieprasot uzņēmējus nelietot krievu valodu apkalpošanā, interneta mājas lapās vai mārketingā materiālos. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai Latvijai pilnībā jāatsakās no krievu valodas lietošanas publiskā telpā?” To Jauns.lv jautāja viedokļu līderim – ārstam kardiologam Andrejam Ērglim.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Mūsu latvietību nosaka latviešu kultūra un valoda un tādēļ, pēc Andreja Ērgļa ieskata, publiskajā telpā nav ne mazākās vajadzības speciāli lietot krievu valodu.
Mūsu latvietību nosaka latviešu kultūra un valoda un tādēļ, pēc Andreja Ērgļa ieskata, publiskajā telpā nav ne mazākās vajadzības speciāli lietot krievu valodu.

“Mēs esam Eiropas Savienībā, un, ja mēs esam ES, tad nu tai otrai valodai pēc būtības jābūt tai, kura tiek lietota Eiropas Savienībā, un krievu valoda simtprocentīgi nav ES valoda. Tā kā šai ziņā neredzu ne mazāko problēmu,” saka Andrejs Ērglis.

Mūsu latvietību nosaka latviešu kultūra un valoda un tādēļ, pēc Andreja Ērgļa ieskata, publiskajā telpā nav ne mazākās vajadzības speciāli lietot krievu valodu, tas pieļaujams kaut kādās pieklājības robežās un palīdzot, piemēram, vecāka gadagājuma ļaudīm.

Medicīnas lauciņā tas ir mazliet savādāk, nekā pārējā publiskajā telpā. Mediķi mēģina darīt visu, lai pacientiem nodrošinātu maksimāli komfortablāku situāciju. Un tas attiecas ne tikai uz krievu valodas lietošanu.

Starp ārsta pacientiem bijuši arī cilvēki no Spānijas, Itālijas un Francijas, kuri angļu valodu nezināja, un tad ir radusies nepieciešamība pēc tulka. Kamēr mums vēl ir ārsti un medmāsas, kuras zina krievu valodu, šī valoda medicīnas telpā tiek lietota, bet “mums ir izaugusi paaudze, kuras viena daļa krievu valodu vairs nezina, bet tā zinās itāļu, franču vai vācu valodu”. “Viens ir skaidrs, ka normāli otra saziņas valoda ES lielākoties ir angļu valoda,” savas pārdomas rezumē Andrejs Ērglis. Krievu valodas lietošana ir “brīvas izvēles jautājums”.