Īpaši gadījumi, kad brīvprātīgie nepalīdz bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanā
Ne vienmēr brīvprātīgo organizācijas "Bezvēsts.lv" pārstāvji iesaistās bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanā. Kustības aktīviste, kinoloģe un juriste Irina Brūniņa intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par vairākām situācijām, kad brīvprātīgie nedodas palīgā. Tas notiek tad, ja nav zināma cilvēka pazušanas vieta, paši radinieki negrib iesaistīties meklēšanā, daudz brīvprātīgo ir saslimuši un citos gadījumos.
“Cilvēkiem ir svarīgi zināt, kad mēs nebraucam palīgā. Mēs esam nevis valsts iestāde, bet gan brīvprātīgo kopība. "Bezvēsts.lv" lielā popularitāte Latvijā ir novedusi līdz tam, ka cilvēki domā: mēs esam glābēju dienests.
Saņem arī pārmetumus
Mēs bieži saskaramies ar to, ka mums pārmet, ka mūsu operatori neceļ telefona klausuli, ka uz telefona zvaniem neatbild cilvēks, ka mums ir automātiskais atbildētājs, ka mēs nereaģējam un neizbraucam ātri.
Piemēram, ir tādi pārmetumi: “Es jau pulksten 9 no rīta nosūtīju palīgā sauciena anketu, bet vēl neviens nav atbraucis!” It kā mēs neko nedarām.
Darbojas tikai brīvprātīgi
Jāsaprot, ka mēs esam brīvprātīgie un anketas apstrādājam savu iespēju robežās. Ja cilvēks mums ir piezvanījis pa telefonu un viņam atbildējis automātiskais atbildētājs, viņam nepieciešams pateikt svarīgāko informāciju: kas ir pazudis, kāda palīdzība nepieciešama no mums un kādi ir kontaktpersonas dati.
Mēs šo informāciju apstrādāsim pēc iespējas ātrāk un sazināsimies ar šo cilvēku.
Nav daudz operatoru
Mēs neesam liela organizācija, kāds, piemēram, ir 112 tālruņa kolektīvs, kur ir daudz operatoru, kas saņem darba algu, sēž un apstrādā zvanus. Mums tādu iespēju un kapacitātes nav, līdz ar to mēs apstrādājam autoatbildētāja informāciju un anketas, kas mums tiek iesūtītas elektroniski.
Tad mēs sakontaktējamies ar šiem cilvēkiem un lemjam, kā varam palīdzēt: ar konsultāciju, ar ierakstu, publikāciju internetā vai citādi.
Nevar braukt pie katra
Vienmēr vēršam cilvēku uzmanību, ka mēs nevaram braukt vienmēr un pie katra. Telefona zvans mums vai mūsu anketas aizpildīšana nav kā ātrās palīdzības izsaukums, kad cilvēkam palicis slikti ar veselību. Tad viņš sauc ātro palīdzību un tā atbrauc.”
"Bezvēsts.lv" pārstāvji nebrauc pie palīgā saucējiem vairākās situācijās.
Ja nezina, kur cilvēks pazudis
“Pirmkārt, mēs nebraucam tad, kad nav informācijas par vietu, kur cilvēks pazudis. Tad mums vienkārši nav jēgas tērēt mūsu vērtīgos resursus un braukt tur, kur mēs nezinām, vai tur, kur, iespējams, cilvēks varētu būt, bet noteiktas informācijas nav.”
Tāpat brīvprātīgie nedodas palīgā, ja pēc sākotnējās informācijas cilvēks pazudis kriminālnozieguma rezultātā. “Mēs arī šajā gadījumā nebraucam.”
Vispirms jāvēršas Valsts policijā
“Mēs nereaģējam arī tad, kad nav iesniegts iesniegums Valsts policijā par personas pazušanu vai policija nav izsludinājusi personu meklēšanā. Primārā iestāde, kurā jāvēršas cilvēka pazušanas gadījumā, vienmēr ir Valsts policija.”
Ja ir aizdomas par kāda cilvēka pazušanu, tuviniekiem vispirms jāvēršas Valsts policijā, bet tikai pēc tam organizācijā "Bezvēsts.lv". “Tas, ar ko mēs varam palīdzēt, kamēr jūsu iesniegums nav iesniegts Valsts policijā, ir tas, ka mēs varam ieteikt, ko darīt.
Valsts policijai ir nopietns resurss. Policija var daudz ko pārbaudīt un, iespējams, atrast personu agrīnajā [pazušanas] fāzē pat stundas laikā. Varbūt liekas, ka persona ir pazudusi, bet ar viņu viss ir kārtībā, viņa vienkārši ir pārtraukusi komunikāciju ar tuviniekiem.
Varbūt cilvēks ir aizturēts. Varbūt ir informācija, ka viņš ir nogādāts slimnīcā.”
Nepalīdz, ja tuvinieki negrib iesaistīties
“Vēl mēs neizbraucam tad, kad paši tuvākie cilvēki kopā ar mums nevēlas iesaistīties meklēšanas darbos. Ja pašam radiniekam tas nav nepieciešams, tad mēs esam tikai brīvprātīgie un atsaucamies uz personas nelaimi. (..)
Mēs neesam dienests, kuram ir noteikts pienākums [doties palīgā pilnīgi visiem]. Mēs esam cilvēki, kuri no visas sirds vēlas palīdzēt un dot savu palīdzību tam, kurš to prot novērtēt un pieņemt.”
Ja var ievainot brīvprātīgos
Brūniņa norādīja, ka organizācijas brīvprātīgie nedodas palīgā arī tad, kad pazudusī persona pēc sākotnējās informācijas var nodarīt kaitējumu citu cilvēku, tostarp brīvprātīgo, veselībai un dzīvībai.
Brīvprātīgie ir apdrošināti meklēšanas pasākumos. “Bet mēs tomēr negribētu riskēt ar brīvprātīgo veselību. Ja ir informācija, ka dažādu apstākļu dēļ (agresijas, alkohola reibuma, slimības, vienkārši agresīvas uzvedības, kriminālās noslieces u.c. iemeslu dēļ) pazudušais var apdraudēt brīvprātīgo, mēs nevaram piedalīties šajā meklēšanas darbā.”
Nemeklē pazudušus vīrus
Tāpat brīvprātīgie neiesaistās, ja pazudušās personas atrašanās vieta ir zināma, bet cilvēks nevēlas to atklāt tiem, kas viņu meklē. “Mēs neesam detektīvu palīgi. Mēs neesam iestāde, organizācija, kas risina ģimenes konfliktus vai atjauno ģimenes locekļu savstarpējo komunikāciju.
Līdz ar to tām sievām, kam pazuduši vīri, pie mums nebūtu jāgriežas – mēs neesam pareizie adresāti!”
Ja paši brīvprātīgie ir saslimuši
“Mēs nebraucam meklēt arī tad, kad sakrīt dažādi apstākļi un lielākā daļa brīvprātīgo, īpaši to brīvprātīgo, kuru dalība būtu nepieciešama konkrētajā gadījumā, kaut kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties.
Piemēram, tad, kad gripas sezonā mūsu brīvprātīgie slimo. Vai ir kādi citi apstākļi, kad brīvprātīgie nevar savākties tik kuplā skaitā, lai mēs varētu sniegt palīdzību.”
Brūniņa arī skaidroja, ka organizācijas pārstāvji nedodas pārbaudīt ekstrasensu sniegto informāciju.
