"Kā palīdzēt dēlu dabūt uz Latviju?" Sibīrijā izsūtīto latviešu pēcteči tagad grib Latvijas pasi, bet to grūti saņemt
Režisore un fonda "Sibīrijas bērni" vadītāja Dzintra Geka, kura daudzu gadu garumā uzturējusi kontaktus ar Sibīrijā izsūtīto latviešu pēctečiem, Latvijas Radio atklājusi, ka kopš Krievijas sāka kara Ukrainā ekspedīcijas vairs nav iespējamas uz Sibīrijas izsūtījuma vietām. Viņa atklāja, ka pēdējie braucieni bija sarežģīti un grūti organizējami. Geka sazinājusies ar latviešu pēctečiem, kuri dzīvo Sibīrijā, un viņi kara kontekstā lūdz padomus par turpmāko rīcību, arī iespēju saņemt Latvijas pavalstniecību.
Geka stāsta, ka tagad braucieni un ekspedīcijas uz Sibīriju nav iespējamas, bet pat pēdējos gados tas bija sarežģīts un grūti organizējams process. Krievijas attieksme un sniegtās atbildes bijušas ļoti nepatīkamas. Bet Gekai tur jau bija draugi, paziņas, tāpēc viņa devusies tur. Pēdējais brauciens bija uz Noriļsku, Tomskas apgabalā.
“Kā jūtas tur sibīrieši, latviešu pēcteči? Protams, viņi jūtas draņķīgi, un vairāki ir zvanījuši, lūguši kaut kā palīdzēt dēlu dabūt uz Latviju, uz Eiropu. Bet, ja savlaicīgi tu neesi dabūjis kaut vai dubultpilsonībai vai to ārzemju pasi, kas ir vajadzīga, lai izkļūtu no valsts, nu, tad viens ceļš ir braukt līdz robežai un mēģināt tikt pāri un viņiem palīdzēt. Bet ir cilvēki, kas ir kaut kādos labākos amatos, latviešu pēcteči, un tādi ir talantīgi, izglītoti. Kad viņi gribēja dubultpilsonību dabūt Krievijā, viņiem to neieteica darīt,” par situāciju latviešu pēcteču komūnā Sibīrijā stāsta Geka, “Mēs tagad redzam, mēs piedzīvojam un redzam to šausmīgo karu, un mēs tagad ar grūtībām saprotam, ka Krievija uz to gatavojās. Ja 2000. gadā mēs teicām – ir jāzina vēsture, lai tā nekad neatkārtotos, nu, redziet, kā tā vēsture atkārtojas vēl briesmīgākā veidā, vēl šausmīgākā veidā, iznīcinot tik daudz cilvēku, simtiem tūkstošu. Cik miljonu jau ir bēgļi, cik bērnu ir aizdzīti un pazuduši!”
