Akadēmiskā zinātniski antropoloģiskā pieeja norāda uz četrām iezīmēm, kas raksturo visas šamaniskās kultūras pasaulē.
1. Kosmoloģiskajā pieejā sakņotā pārliecība, ka blakus fiziski materiālajai realitātei ir tā sauktā smalkā, garīgā pasaule, kas iedalāma trijos līmeņos: augšzeme, pazeme un vidzeme, kas ir fiziski materiālās realitātes atstarojošais spogulis.
2. Visās kultūrās ir cilvēki, kuri pārvalda metodes, kas ļauj iegūt izmainītu apziņas stāvokli. To panākt palīdz bungu ritms, dziedāšana, specifisks apģērbs, dejošana, griešanās ap savu asi, paretam – arī psihotropās vielas, taču tikai īpašos gadījumos. Sava veida šamaniskās nozares pārstāvji ir arī pirtnieki, kuri izmanto arī karstumu.
3. Šo rituālu praktizētājs vienmēr darbojas kopā ar garīgiem pavadoņiem, kas palīdz iegūto informāciju interpretēt, saprast un likt lietā.
4. Šamaniskais ceļojums nekad nav izklaide, bet tiek veikts ar konkrētu nolūku, piemēram, dziedināšanai, padomu saņemšanai, problēmsituācijas risināšanai un tamlīdzīgi.
