Zināms, cik Latvijai izmaksāja brīvdiena par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām
Vienā brīvdienā Latvijā neiekasē nodokļus 10 līdz 12 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) novērtējumu par brīvdienu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP).
Jau ziņots, ka Saeima svētdien, 28. maijā, īsi pirms pusnakts nolēma pirmdienu, 29. maiju, pasludināt par svētku dienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām.
FM pārstāvji skaidro, ka līdz šim vienas svētku dienas fiskālās ietekmes novērtējumi bija veikti 2014., 2016. un 2018. gadā. Toreiz tie bija saistīti ar jaunas svētku dienas piešķiršanu.
Pamatā novērtējumiem bija divi pieņēmumi - EM aprēķini, ka vienas papildu brīvdienas piešķiršanas izmaksas ir no 0,08% līdz 0,1% no IKP, kā arī proporcionalitātes princips, proti, nodokļu ieņēmumi pret IKP nemainās papildu brīvdienas piešķiršanas dēļ, līdz ar to nodokļu ieņēmumi pieaug proporcionāli IKP pieaugumam.
FM pārstāvji skaidro, ka fiskālās ietekmes, vērtējot pēc proporcionalitātes principa un pieņemot, ka vienas svētku dienas atcelšana palielinātu IKP par 0,09%, 2023. gadā ir 11,9 miljoni eiro, 2024. gadā - 12,6 miljoni eiro, 2025. gadā - 13,3 miljoni eiro, bet 2026. gadā - 14 miljoni eiro.
Tāpat FM atsaucas uz Dānijas piemēru. Ņemot vērā proporcionalitātes principu, tika novērtēts, par cik vajadzētu pieaugt Dānijas IKP, lai nodrošinātu Dānijas valdības paziņoto fiskālo ietekmi uz Dānijas nodokļu ieņēmumiem - ap 403 miljoniem eiro. Pieaugums bija novērtēts 0,243% apmērā.
Pie Brīvības pieminekļa sagaida hokejistus
Fani sagaida hokejistus pie Brīvības pieminekļa.
Fiskālās ietekmes, piemērojot minēto pieaugumu Latvijas gadījumam un saglabājot proporcionalitātes principu, Dānijā 2023. gadā būtu 32,2 miljoni eiro, 2024. gadā - 34,2 miljoni eiro, 2025. gadā - 36,1 miljons eiro, 2026. gadā - 37,9 miljoni eiro.
FM pārstāvji atzīmē, ka 2014. gada anotācijā par jaunas svētku dienas piešķiršanu, izņemot EM aprēķinus (ap 0,9% no IKP) bija minēti arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķini. Pēc LDDK aprēķiniem vienas svētku dienas izmaksas ir 0,4% no IKP.
Taču iepriekš LDDK aprēķini nebija izmantoti fiskālās ietekmes novērtēšanā. Ja ņemtu vērā abu institūciju novērtējumus, tad vidējā vērtība būtu 0,245% no IKP, kas ir ļoti tuvu lielumam, kas ir novērtēts Dānijas gadījumā un tiek izmantots Latvijas fiskālo ietekmju aprēķiniem.
Savukārt uz jautājumu par papildu izdevumiem no valsts budžeta svētku dienā, 29. maijā, FM pārstāvji norāda, ka tas būs valdības kompetences jautājums. Patlaban FM rīcībā šāda apkopojuma un attiecīgo aprēķinu nav.
