Pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 12 procentiem
2023. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 462 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 160 eiro jeb 12,3 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2 %.
2023. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,3 %, bet stundas samaksa samazinājās par 1,7 %, darba samaksas fondam paliekot nemainīgam, bet nostrādātajām stundām pieaugot par 1,7%.
2023. gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga palielinājās no 500 līdz 620 eiro par pilnas slodzes darbu jeb par 24,0 %.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 071 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 071 eiro jeb 73,2 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 12,3 %, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, samazinājās par 6,1 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas.
Salīdzinot ar 2022. gada 1.ceturksni, šī gada 1. ceturksnī vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā minimuma pieaugums 2022. gada 1. jūlijā no 350 līdz 500 eiro un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielināšana.
Mēneša darba samaksas mediāna 1 149 eiro
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023. gada 1. ceturksnī bija 1 149 eiro. Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni (1 003 eiro), tā pieauga par 146 eiro jeb 14,5 %.
Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 856 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,6 %.
Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas.
Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Privātajā sektorā gada pieaugums straujāks
2023. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 483 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā (pieaugums 13,1 %).
Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1 422 eiro, un tā pieauga par 10,5 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 366 eiro jeb par 9,4 %.
Salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 2,0 %, no tā vispārējās valdības sektorā par 3,8 %. Savukārt privātajā sektorā bija vērojams pieaugums par 3,0 %.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas.
Jāņem vērā, ka 2022. gada 1. ceturksnī, kas tiek izmantots par bāzi gada pieaugumu aprēķiniem, COVID pandēmijas ierobežojumu skarto nozaru uzņēmumiem vēl tika maksātas nepilna darba laika algu subsīdijas un speciālās piemaksas veselības nozares darbiniekiem.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2023. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 15,4 % jeb 429,5 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 19,4 tūkst. jeb 2,7 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk, virs 20 %, pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, enerģētikas, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.
Savukārt samazinājās veselības un sociālās aprūpes nozarē (−2,7 %). Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita kritums, kamēr aprēķinātais atalgojuma fonds palielinājās par 12,4 %.
Veselības un sociālās aprūpes nozares vidējo rādītāju visvairāk ietekmēja atalgojuma fonda samazinājums veselības aizsardzības apakšnozarē (−2,8 %) un darbinieku skaita pieaugums sociālajā aprūpē.
Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs
2023. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2 803 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 461 eiro), enerģētikas (1 951 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (1 911 eiro), valsts pārvaldē (1 626 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 593 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 530 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1 487 eiro).
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 945 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Straujāks pieaugums Latgalē un Vidzemē
2023. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (16,4 %) un Vidzemē (15,3 %), kur vidējais atalgojums ir zemāks, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, un kuru vairāk ietekmēja minimālās algas pieaugums valstī.
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 630 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1038 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā galvaspilsētā. Jāatzīmē, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā samazinājās, visvairāk Latgalē – par 3,0 procentpunktiem un Vidzemē – par 2,7 procentpunktiem.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 9,18 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gada 1. ceturksnī bija 9,18 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 % (2022. gada 1. ceturksnī – 8,73 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,00 līdz 11,56 eiro jeb par 5,1 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 15,5 % un 9,9 % gada laikā.
No Baltijas valstīm Latvijā vidējais atalgojums audzis lēnāk
2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, Igaunijā un Lietuvā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 13,3 %, savukārt Latvijā gada pieauguma temps bija nedaudz zemāks – 12,3 %.
2023. gadā visās Baltijas valstīs tika palielināta valstī noteiktā minimālā alga. Visstraujākais minimālās algas pieaugums bija Latvijā – 24,0 % (no 500 līdz 620 eiro), Lietuvā – 15,1 % (no 730 līdz 840 eiro), Igaunijā – 10,9 % (no 654 līdz 725 eiro).
Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.
Metodoloģiskā informācija
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.
Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.
Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.
Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs.
Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
