83 % Latvijas iedzīvotāju norāda uz nepieciešamību uzlabot skrejriteņu vadītāju braukšanas kultūru

Lielākā daļa (83 %) iedzīvotāju, kuri ikdienā pārvietojas ar auto vai sabiedrisko transportu, un 76 % kājāmgājēju uzskata, ka skrejriteņu vadītāju braukšanas stils apdraud satiksmes drošību. Tikai 12 % aptaujāto uzskata, ka elektriskie skrejriteņi nerada būtiskus satiksmes apgrūtinājumus. 

Savukārt katrs desmitais aptaujātais norāda, ka sadursmē ar skrejriteņa vadītāju ir cietis pats vai kāds no ģimenes un paziņu loka, bet vēl 14 % aptaujāto atzina, ka ir nokļuvuši bīstamās situācijās, kurās varēja notikt sadursme ar skrejriteņa vadītāju.  

Latvijas Mobilitātes asociācijas apkopotā informācija liecina, ka pērn nomas skrejriteņu skaits pieaudzis par gandrīz 300 % un unikālo nomas pakalpojumu lietotāju skaits sasniedzis aptuveni 200 tūkstošus.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrēto negadījumu statistikā ar skrejriteņiem redzams, ka aizvadītajā gadā Rīgā negadījumos cietuši 235 elektrisko skrejriteņu vadītāji, bet gadu iepriekš 135 braucēji. 

“Nomas skrejriteņu lietotāju un braucamrīku daudzkārtējs skaita pieaugums pretstatā negadījumu statistikai apliecina, ka mediķu, sabiedrisko mediju un skrejriteņu nomas operatoru ieguldījums komunikācijā noteikti ir devis būtiskus uzlabojumus iedzīvotāju izpratnē par drošu pārvietošanos.

Tomēr vairāk nekā 70 % reģistrētajos negadījumos, skrejriteņa vadītāji ir bijuši alkohola reibumā vai ar elektroskrejriteņi vienlaicīgi pārvietojušās divas personas. Tas apliecina, ka joprojām neliela daļa bezatbildīgo skrejriteņu lietotāju ignorē noteikumus, jo trūkst likumsargu kompetencē esošās kontroles,” dalās TUUL vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone uzsver, ka Valsts  policija regulāri veic visu satiksmes dalībnieku, tostarp arī elektrisko skrejriteņu vadītāju, uzraudzību.

“Šogad fiksēti vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji, un tajos ir arī cietušie. Sākoties siltajai sezonai, pievēršam uzmanību elektrisko skrejriteņu vadītājiem brīvdienās, jo pieredze liecina, ka nedēļas nogalēs spēkrati nereti tiek vadīti alkohola un citu apreibinošo vielu ietekmē. Pašlaik ir iesniegti likuma grozījumi, kas paredz palielināt atbildību par dažādiem pārkāpumiem, kas tiek veikti ar elektriskajiem skrejriteņiem,” viņa stāsta. 

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumam “Balcia”  kopš šī gada sākuma par 138 % pieaudzis “City Combo” apdrošināšanas polišu skaits, kurās ietverti gan braucamrīka un tā īpašnieka nelaimes gadījumu riski, gan civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. 

“Arī mūsu dati liecina, ka strauji pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā izmanto mikromobilitātes braucamrīkus, vienlaikus apzinoties iespējamos riskus iekļūt ceļu satiksmes negadījumos, un tādēļ iegādājas piemērotu apdrošināšanu. Mēs uzskatām, ka sabiedrības izpratnes veicināšana par atbildību un riskiem, izmantojot mobilos transportlīdzekļus, ir ilgtspējīgāks risinājums, nekā kontroles un soda sistēmas ieviešana.

Tā vietā, lai izstrādātu jaunus aizliegumus, kas radītu papildu slogu tiesībsargiem, visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā apdrošinātājiem, skrejriteņu nomas pakalpojumu sniedzējiem un Valsts policijai, ir jāiegulda sabiedrības izglītošanā, tādējādi samazinot negadījumu un traumu skaitu,” dalās Balcia Risku parakstīšanas un produktu vadītājs Renārs Duntavs. 

Likumsargu novērojumi rāda, ka iedzīvotāji par sadursmi ar skrejriteņa vadītāju bieži vien policijai neziņo un negadījuma vaininieku nav iespējams saukt pie atbildības.

Tādēļ Bagdone atgādina – ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts arī elektroskrejritenis, par to jāziņo Valsts policijai, zvanot uz tālruņa numuru 110.  Policijas darbinieki zvanītājam sniegs norādes par vēlamo rīcību.   

* Aptauja veikta 2023. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.