Latvija atteikusi patvērumu Krievijas pilsonim, kuram draudot nosūtīšana uz Ukrainu karot
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un tiesa atteikusi piešķirt patvērumu Latvijā kādam Krievijas pilsonim, kurš apgalvojis, ka Krievijas varas iestādes grib viņu piespiedu kārtā nosūtīt karot uz Ukrainu, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
Krievijas pilsonis pērn jūlijā ieceļoja Latvijā ar lidmašīnu no Gruzijas un lūdza patvērumu. Viņš apgalvoja, ka Krievijas varas iestādes grib viņu piespiedu kārtā nosūtīt karot uz Ukrainu. Viņa vārdā ar atpakaļejošu datumu esot sagatavots
līgums, un viņš esot izsaukts uz kara komisariātu, bet atteikuma gadījumā vīrieti līdz nāvei spīdzinātu bandīti.
Saistībā ar draudiem rosināt kriminālprocesu un ieslodzīt, 2012. gadā vīrietis lūdza patvērumu Polijā, taču, nesagaidot lēmumu, nolēma doties uz Franciju, kur arī esot lūdzis patvērumu, taču saņēmis atteikumu.
Kamēr pieteicējs uzturējās Eiropas Savienībā, viņa Čečenijā palikusi ģimene izjuta pastiprinātu uzmanību no varas iestāžu puses. Vīrieša māsa un jaunākais brālis vairākas reizes esot aicināti uz nopratināšanu. Pēc vienas šādas nopratināšanas brālis neesot pārnācis mājās, bet mātei tikusi nosūtīta brāļa līķa fotogrāfija.
No 2017. līdz 2021. gadam pieteicējs Francijā izcieta cietumsodu saistībā ar vardarbību ģimenē un vēlāk arī saistībā ar zādzībām, lai gan savu vainu noliedzis.
2021.gada pavasarī pēc atbrīvošanas vīrieti no Francijas deportēja uz Krieviju, kur no sākuma Krievijas, bet vēlāk arī Čečenijas varas iestāžu amatpersonas viņu nopratināja, spīdzināja un izspieda naudu, tai skaitā pielietojot seksuālo vardarbību.
2021.gada decembrī vīrietis izceļoja uz Turciju, kur viņš kādu laiku strādāja, līdz tika aizturēts par imigrācijas noteikumu pārkāpumu. 2022.gada vasarā viņš no Turcijas izceļoja uz Gruziju ar mērķi tālāk doties pie savas Latvijā dzīvojošas dzīvesbiedres un lūgt šeit patvērumu.
Ar PMLP lēmumu vīrietim atteikts piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. PMLP konstatēja, ka vīrietis nav sniedzis pierādījumus, kas apliecinātu pret viņu vērsto seksuālo vardarbību Čečenijā.
Arī kopumā viņa sniegtie paskaidrojumi ir pretrunīgi. Tāpat viņš dažādi raksturojis Čečenijā piedzīvoto seksuālo vardarbību, kā arī sniedza pretrunīgas ziņas par savu uzturēšanās vietu Francijā.
Krievijas pilsoņa paskaidrojumi esot pretrunā arī ar viņa iesniegtajiem pierādījumiem. Ievērojot minēto, ir pamats apšaubīt pieteicēja sniegtās informācijas ticamību un kopumā nav pamata vīrietim uzticēties.
Nepiekrītot PMLP lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kura noraidīja pieteikumu.
Tiesa spriedumā atsaucās uz Valsts drošības dienesta atzinumu, kurā norādīts, ka vīrietis patvēruma procedūras laikā, iespējams, apzināti sagrozījis informāciju un faktus par savu biogrāfiju, lai nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus patvēruma pieprasīšanai.
Turklāt Valsts drošības dienesta atzinumā norādīts, ka bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršana pieteicējam var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, kas var izpausties kā iesaistīšanās noziedzīgās aktivitātēs un kontaktēšanos ar islāma ekstrēmistu organizācijām.
Tiesa konstatēja, ka vīrietis nekad nav dienējis Krievijas obligātajā militārajā dienestā. Pieteicējs nav norādījis, ka viņš būtu saņēmis pavēsti par iesaukumu Krievijas militārajā dienestā izsludinātajā daļējā mobilizācijā. Turklāt pārvaldes rīcībā nav informācijas par to, ka Krievijā, Čečenijā, pastāvētu prakse aizmuguriski noslēgt līgumus par personas piekrišanu iesaistīties Ukrainā notiekošajās karadarbībās pretēji šo personu patiesajai gribai.
