Agrāk vai vēlāk lielveikalus brīvdienās varētu slēgt; arī darbdienās varētu saīsināt darba laiku
Visticamāk, tuvākajos gados izdosies panākt, ka lielveikalu darba laiks tiek saīsināts. Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka daudzās Rietumeiropas valstīs lielveikali svētdienās ir slēgti un iedzīvotāji iepērkas darbdienās. Arī padomju laikos, kad veikalu darba laiks bija daudz īsāks, cilvēki atrada iespējas iepirkties un neviens nedzīvoja bez apģērba un citām ikdienā vajadzīgām lietām.
“Es vienmēr esmu šo domu [par lielveikalu darba laika saīsināšanu] aizstāvējusi. Zinu, ka tas nav populārs jautājums - cilvēki, pircēji lielākoties ir pret to, un esmu gatava saņemt daudz negāciju no cilvēkiem. Viņi grib iepirkties tad, kad vēlas, un nav gatavi mainīt savus paradumus.
Agrāk vai vēlāk, bet būs jāsaīsina lielveikalu darba laiks
Bet es domāju, ka agri vai vēlu būs pie tā jānonāk. Žēl, ka tas tik ilgi velkas.
Redzam, ka Rietumeiropa sen ir izgājusi cauri trakajam patēriņa bumam, kad cilvēki lielāko daļu sava brīvā laika pavadīja lielveikalos. Iedzīvotāji ir sapratuši, ka citas aktivitātes ir vērtīgākas un noderīgākas nekā dzīvošanās pa lielveikaliem.
Mums ir 2008.gada krīzes pieredze
Tomēr saprotu arī veikalus. Tie redz pircēju attieksmi un nav gatavi nostāties pret pircējiem, tāpēc arī strādā garās stundas.
Kaut gan atceramies, ka 2008.gada krīzes laikā nepārtikas lielveikali saīsināja darba laiku par vienu stundu un nekas nenotika. Es domāju, ka arī tagad nekas īpašs nenotiks.
Padomju laikos neviens pliks nestaigāja
Esmu runājusi ar daudziem cilvēkiem, kas teikuši: “Kad tad es varēšu iepirkties? Es taču strādāju!”
Tomēr es atcerējos padomju laikus, kad veikali bija pilnīgi tukši [un strādāja daudz īsāku darba laiku]. Nez kāpēc neviens pa ielu pliks nestaigāja! Cilvēki atrada gan laiku, gan vietu, kur iepirkties.
Ērti, bet vai vērtīgi?
Saprotu, ka tas [garais lielveikalu darba laiks] ir ērti. Man ir brīva svētdiena, es paņemu bērnus, mēs aizbraucam uz lielveikalu un visu izstaigājam: gan veikalus, gan izklaides vietas, gan reizēm bērnu rotaļu istabas (kur es varu atstāt bērnu, bet pati atpūsties), gan ēšanas vietas utt.
Bet es teiktu, ka to var izmantot kādreiz kādā situācijā. Tomēr ir daudz vērtīgākas vietas, kur pavadīt brīvo laiku, salīdzinot ar lielveikaliem.
Man tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Ļoti gribētos, lai saīsinātu lielveikalu darba laiku un arī svētdiena kļūtu par to brīvdienu, kas liks cilvēkiem plānot gan savu laiku, gan pirkumus.
Daļa cilvēku pērk tikai pirkšanas pēc
Saprotu, ka mēs esam patērētāju sabiedrība. Patēriņš, iepirkšanās ir ļoti būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa. Protams, tā nav tik sāpīga atkarība kā no azartspēlēm, alkohola vai kaut kā cita. Bet arī iepirkšanās ir atkarība!
Modes industrija mūs stumj uz to, lai mēs pirktu, pirktu vairāk, pirktu nepārtraukti.
Kādreiz izmantojām eglīšu mantiņas no vectēva bērnības
Studentiem vienmēr stāstu piemēru par eglīšu mantiņām. Kādreiz bija vērtība iztīt no vates mantiņas, kas bija manam vectēvam, tēvam, bet tagad ir man. Man tas bija kaut kas īpašs!
Tagad katru gadu ir pilnīgi cita mode eglīšu mantiņām. Mēs tās pērkam tieši vienam Jaunajam gadam. Tā ir industrijas spēja attīstīties un pierunāt mūs pirkt arvien vairāk.
Varētu piebremzēt iepirkšanos
Tāpēc lielveikalu slēgšana [daļā brīvdienu un darbadien vakaru] varētu kaut nedaudz piebremzēt [iepirkšanos] un parādīt daļai sabiedrības, ka ir arī kaut kas ārpus iepirkšanās. Tā mēs varam sevi kaut kādā veidā pilnveidot.
Iepirkšanās ir vieglākais veids, kā iegūt pozitīvas emocijas un laimes sajūtu, bet vai labākais? Nopirku visu, ko vēlos, jūtos labi! Bet ir daudz citu iespēju, kā sevi piepildīt ar labām emocijām.”
Vācijā cilvēki atrod laiku iepirkties darbdienās
Tad, kad cilvēki vaicā, kad viņi varēs iepirkties, ja ierobežos lielveikalu darba laiku, bet viņiem būs jāturpina strādāt no rīta līdz vakaram, profesore norāda uz citām Rietumeiropas valstīm, kur lielveikaliem ir īsāks darba laiks.
“Vai tad Vācijā cilvēki nestrādā? Viņi strādā tāpat kā mēs, bet atrod laiku [iepirkties]. Viņi iet uz veikalu tikai tad, kad kaut ko tiešām vajag, nevis tād''el, lai radītu sev apmierinātību: nopērk lietu, ir labi.”
Pat neizpako nopirktās lietas
“No apkārtējiem cilvēkiem esmu dzirdējusi (un tas nav nemaz tik rets gadījums), ka viņi nopērk lietas, bet tās pat neizpako.”
Viņiem pietiek ar sajūtu, ka lietas ir nopirktas. “Tā ir atkarība,” viņa sprieda.
Nav runa par to, ka tūlīt slēgs lielveikalus uz visu nedēļas nogali
Liniņa arī piekrita, ka jāatgādina: patlaban nav runas par to, ka lielveikalus Latvijā slēgs no sestdienas rīta līdz svētdienas vakaram. Pagaidām diskutē tikai par saīsinātu darba laiku.
“Ja mēs sāktu ar [lielveikalu slēgšanu] kaut vai svētdienas pusdienlaikā, pēc kāda laika varētu runāt par brīvu svētdienu. Tad aizietu uz sestdienu, bet pēc tam saīsinātu darba laiku arī darbdienās.” Tagad nav plānots uzreiz aizvērt lielveikalus uz visu nedēļas nogali.
“Protams, cilvēkam mainīt savus paradumus ir ļoti grūti. Tāpēc ir tik liela pretreakcija pret šādām idejām [par lielveikalu darba laika saīsināšanu]. Bet, ja mēs to darām pamazām, domāju, ka cilvēki ir spējīgi pielāgoties visam. Tas nebūtu ierobežojums viņu brīvībai, bet palīdzētu viņu brīvo laiku pavadīt jēgpilnāk.”
Diemžēl lielveikali ir pilni, bet dabas takas – patukšas
Skumji, ka maija sākumā, kad atzīmējām Darba svētkus, daudzos Rīgas lielveikalos darbiniekiem bija jāstrādā un veikalos bija daudz ļaužu, bet Kurzemes dabas takās nebija vērojams liels apmeklētāju pieplūdums.
Liniņa norādīja, ka jādomā arī par mūsu tūrisma objektu pievilcīgu prezentēšanu. Paskatoties, kā Latviju prezentē ārzemju tūristiem, redzams, ka pirmais uzsvars ir uz restorāniem un ēstuvēm, nevis kultūras pasākumiem, dabu utt.
“Tieši tāpat ir ar mūsu vietējiem cilvēkiem. Domāju, ka lielveikali daudz veiksmīgāk pasniedz sevi gan kā iepirkšanās, gan kā izklaides vietas, nevis kā tūrisma objekti. Lai kaut ko atrastu un saprastu, kā var pavadīt laiku [tūrisma un dabas objektos], var būt ļoti lielas problēmas. To vajadzētu risināt.”
Tur var izdarīt gandrīz visu
Jāņem vērā, ka lielveikalu piedāvātais pakalpojumu klāsts kļūst arvien plašāks.
Tagad tajos var ne tikai iepirkties, bet arī izklaidēties, aiziet uz kino, paēst, nomazgāt mašīnu, nodot asins analīzes un pat apmeklēt poliklīniku.
Lielveikali ir ienākuši pilsētās
“Ir vēl viena problēma, par ko runāju jau ļoti sen. Redzam, ka Eiropā visi lielie tirdzniecības centri, kur ir pilnīgi viss sortiments, atrodas ārpus pilsētas. Tas, ja ģimene tur aizbrauc reizi mēnesī, lai sapirktu lielos iepakojumus, ir normāli.
Bet mums lielveikali lielākoties ir ienākuši pilsētās. Tā ir daļa no izklaides industrijas, nevis tīrs iepirkšanās centrs,” profesore teica.
