Latvija un Kanāda apmācīs Ukrainas jaunākos virsniekus

Latvija un Kanāda īstenos kopīgu apmācību programmu Ukrainas jaunākajiem virsniekiem, vēsta Aizsardzības ministrija.

Kanādas galvaspilsētā Otavā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) šodien tikās ar Kanādas aizsardzības ministri Anitu Anandu un pateicās par Kanādas līderību un ieguldījumu Latvijas un visa Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.

Tikšanās laikā aizsardzības ministres paziņoja par jaunu Latvijas un Kanādas kopīgu iniciatīvu - apmācību programmu Ukrainas bruņoto spēku jaunākajiem virsniekiem Latvijā.

Mūrniece norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā ir satricinājis globālo kārtību, kādu to zinājām līdz šim. Sagaidāms, ka tas atstās savu ietekmi uz globāliem procesiem vēl daudzus gadus. Ir jāiegulda līdzekļi savu aizsardzības spēju stiprināšanā un jādara tas straujāk, kā bija plānots iepriekš. Vienlaikus jāturpina sniegt viss iespējamais atbalsts Ukrainai.

"Latvija un Kanāda jau līdz šim ir sniegušas ļoti būtisku atbalstu Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem. Man ir patiess gandarījums, ka esam apvienojuši spēkus un kopīgi Latvijā īstenosim Ukrainas bruņoto spēku jaunāko virsnieku apmācības programmu, kas stiprinās Ukrainas militārās spējas cīnīties ar Krievijas okupāciju," uzvēra Mūrniece.

Plānots, ka apmācības tiks sāktas tuvāko dienu laikā. Kanādas bruņotie spēki apmācību veikšanai uz Latviju nosūtīs desmit instruktorus, savukārt Latvija nodrošinās ukraiņiem gan apmācību instruktorus, gan visu nepieciešamo dzīvei Latvijā. Latvijas aizsardzības ministre norāda, ka apmācību programmai nav beigu datuma - tā tiks turpināta tik ilgi, cik Ukrainas bruņotie spēki paudīs tādu nepieciešamību.

Kanādas un Latvijas plānotās Ukrainas bruņoto spēku jaunāko virsnieku apmācības sniegs ieguldījumu Ukrainas cīņā ar Krieviju, kā arī būs vēl viena iespēja stiprināt divpusējo Kanādas un Latvijas sadarbību militārā jomā.

Tikšanās laikā aizsardzības ministres pārrunāja arī citus divpusējos sadarbības jautājumus aizsardzības jomā, tai skaitā, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā attīstīšanu no bataljona līdz brigādei, kā arī abu valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā.

Kanādas aizsardzības ministre atkārtoti apliecināja Kanādas negrozāmo apņemšanos īstenot Madrides samita laikā pieņemtos lēmumus. Ananda informēja, ka Kanāda ir uzsākusi paātrinātu iepirkuma procedūru, lai iegādātos jaunas militārās spējas - prettanku ieročus, pretdronu sistēmas un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas - tās vadītājai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā.

Kanādas aizsardzības ministre uzsvēra, ka patlaban Kanāda aktīvi veic pārrunas ar pārējām kaujas grupas dalībvalstīm par to iespējām palielināt savu ieguldījumu, lai sasniegtu noteikto mērķi - attīstīt kaujas grupu līdz pilnvērtīgai kaujas brigādei.

"Latvija atzinīgi novērtē Kanādas ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas tālākā attīstībā. Pildot Madrides samita laikā paustās apņemšanās, Latvija kā vienu no prioritātēm izvirzījusi Sēlijas poligona izveidi paātrinātā kārtībā, lai nodrošinātu kaujas grupas karavīriem nepieciešamās apmācību un sadzīves infrastruktūras vajadzības", pauda Mūrniece.

Savukārt 2023.gada 9.maijā Mūrniece kopā ar Anandu apmeklēja Kanādas bruņoto spēku Petavavas bāzi, kur tikās ar bāzes vadību un karavīriem, kuri šovasar dosies uz Latviju, lai dienētu Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, kā arī iepazinās ar bāzes infrastruktūru.

Godinot Kanādas militārajā dienestā bojāgājušos karavīrus, Mūrniece nolika vainagu Kanādas kara muzeja Piemiņas zālē.