Sargies elektroskūtera... Rīgas ielās tie bijuši īpaši bīstami, un apdrošinātāji nesteidz palīgā
Pagājušajā gadā ar elektroskūteriem izraisīto negadījumu skaits ir pārsniedzis divus simtus. Kaut arī vairāki ar to lietošanu saistīti likumu grozījumi pieņemti jau 2021. gada martā, elektroskrējēju izraisītais juceklis pilsētu ielās, sevišķi Rīgā, turpinās.
Elektroskrejriteņu vadītāji bieži ir nepilngadīgi, zaudējumu piedziņa ir sarežģīta, arī apdrošināšana šajā jomā īpaši nedarbojas.
Policija cēla trauksmi
Līdz 2021. gada martam nekādu precīzu likumdošanas normu, kas reglamentētu elektroskūteru ekspluatāciju uz ielām, nebija vispār. Rezultāts – aptuveni 100 ceļu satiksmes negadījumu ar šā transporta līdzekļa iesaistīšanos vidēji gada laikā. Valsts policija cēla trauksmi, un 2021. gada 25. martā Saeima pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Likumā beidzot tika iekļauta definīcija, kas noteica, ka elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transporta līdzeklis ar maksimālo ātrumu līdz 25 kilometriem stundā, kuram nav pedāļu, kas paredzēts vienam cilvēkam un ir aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Braukt ar elektroskrejriteni drīkst no 14 gadu vecuma, no 14 līdz 17 gadu vecumam nepieciešamas velosipēda vai jebkura cita transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. No 18 gadu vecuma šādas tiesības nav nepieciešamas.
Kur drīkst braukt
2021. gada maijā stājās spēkā arī Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi, kas noteica, kur un kā ar elektroskrejriteņiem drīkst pārvietoties. Braucot pa ietvi, priekšroka vienmēr dodama gājējiem, jāizvēlas ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.
Pārvietoties pa brauktuvi drīkst vietās, kur atļautais ātrums nepārsniedz 50 kilometrus stundā, jābrauc vienā rindā maksimāli tuvu brauktuves labajai malai, pirms gājēju pārejām un sabiedriskā transporta pieturām jāsamazina ātrums.
Ar elektroskrejriteni ir aizliegts:
* braukt, neturot stūri;
* vest pasažieri;
* braukt, turoties pie cita transportlīdzekļa;
* braukt ātrāk par 25 kilometriem stundā (uz gājēju ietves atļautais ātrums ir mazāks)
* pārvadāt kravu, kas apdraud citus;
* braukt personām, kuras jaunākas par 14 gadiem.
Elektroskrejritenim jābūt labā tehniskā stāvoklī, aprīkotam ar bremzēm, braukšanas laikā priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, aizmugurē sarkanas krāsas lukturim. Ja iespējams, vadītājam jābūt tērptam gaismu atstarojošā vestē.
Rīgas dome izvirza savas prasības
Nesen, šā gada februārī, arī Rīgas pašvaldība Saeimā iesniegusi priekšlikumus Ceļu satiksmes likumā – tajos jau iekļauta prasība, ka visiem elektroskrejriteņu vadītājiem būs nepieciešamas jebkādas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ieskaitot arī velosipēda vadītāja apliecību. Visi elektroskūteri arī būtu jāreģistrē un jāaprīko ar valsts reģistrācijas numurzīmi.
Šie priekšlikumi paredz arī pašvaldības tiesības noteikt to izvietošanas un lietošanas aizlieguma zonas, tiesības noteikt kārtību licenču izsniegšanai, anulēšanai vai apturēšanai uz laiku privātpersonām, kuras nodrošina koplietošanas elektroskrejriteņu komercpakalpojumus.
Ir arī bojā gājušie
2019. gadā reģistrēti 53 satiksmes negadījumi ar elektroskūteru piedalīšanos, kuros cieta 35 un bojā gāja divi cilvēki. 2020. gadā jau reģistrēti 102 negadījumi ar 62 cietušajiem un diviem bojā gājušajiem. 2021. gadā šis skaits pieaudzis vēl 2,8 reizes un sasniedzis 289 negadījumus.
Nav gan tā, ka pārkāpēji netiktu sodīti – pēc statistikas, sezonas laikā vidēji mēnesī tiek sodīti vidēji simt, tomēr ar to nepietiek. Katru gadu sociālajos tīklos publicēti sašutuma pilni ieraksti par elektroskrejriteņu lietotāju uzvedību, sevišķi Rīgā.
Pārsvarā viņiem pārmet ātruma pārsniegšanu, pārvietojoties pa ietvēm, un elementāru satiksmes noteikumu neievērošanu krustojumos un uz gājēju pārejām. Tāpat visai bieži novērojami skrejriteņi, kuri ir uzlaboti un spēj traukties ātrāk par atļauto 25 kilometru ātrumu stundā. Daudzi pārvietojas uz tiem divatā, novēroti pat gadījumi, kad pieaugušie šādā veidā pārvadā bērnudārza un jaunāko klašu vecuma bērnus.
Visai populāra, sevišķi vakaros, kļuvusi arī braukšana dzērumā – tas, visticamāk, notiek, kad automašīna kaut kur atstāta, bet mājās ir jātiek un var izmantot nomas skrejriteni. Sods par šādu pārkāpumu ir daudz mazāks. Arī nomāto elektroskūteru atstāšana kur pagadās, nereti ietves vidū, nav nekāds retums.
Apdrošināšana ir apgrūtinoša
Ar tipisku situāciju, pieredzētu Rīgā, "Facebook" dalījies Gints Jankovskis. Viņš raksta: “Muitas un Citadeles ielas krustojumā pie gājēju pārejas palaidu cilvēkus, kad pēkšņi mums sānā ap 20 km/h ielidoja jaunietis ar elektroskūteri. Neesot bremzes labā stāvoklī, turklāt tajā pašā brīdī klausījās lielajās austiņās mūziku. Puisis, protams, atzina, ka neesot novērtējis situāciju.”
Kad beidzot būs normāls regulējums skūteriem un attiecīga atbildība, vaicā Jankovskis. “Vienīgais, kā šādā situācijā iegūt kompensāciju automašīnas remontam, ir vienoties savstarpēji vai civiltiesiskā veidā tiesājoties. Realitātē puisis uzreiz atzina, ka ir students un viņam būtu grūti apmaksāt remontdarbus – būšot jādala vairākos mēnešos. Un ja beigās nepiekrīt, tad būs vairākus mēnešus jātiesājas. OCTA jeb obligātā civiltiesiskā apdrošināšana šādos gadījumos nepalīdz, jo skūteri parasti nav apdrošināti – ja mašīnai nav KASKO, tad domā nu, ko darīt.”
Šobrīd apdrošināšanās ir uz pašu elektroskrejriteņu īpašnieku un vadītāju sirdsapziņas, tādēļ, kamēr katrs braucamais nebūs oficiāli reģistrēts un ar numurzīmi, nekas nemainīsies. Pašlaik jebkurš var arī aizbēgt no negadījuma vietas – īrēta skūtera vadītāju teorētiski būtu iespējams atrast, izmantojot iznomātāja rīcībā esošos datus, taču ar privātīpašumā esošu braucamo tas būs grūti izdarāms.
Tiesa gan, jau tagad visas lielākas apdrošināšanas kompānijas savās mājaslapās šādu apdrošināšanās iespēju, arī OCTA, elektroskūteru vadītājiem piedāvā. Tāpat, ņemot vērā, ka pēc iespējamas skūtera sadursmes ar auto tieši skūtera vadītājiem sekas var būt daudz smagākas, apdrošinātāji iesaka padomāt par vispārējo dzīvības apdrošināšanu.
Jāatzīmē arī, ka atsevišķu augstas klases vieglo elektrisko transporta līdzekļu vērtība var arī pārsniegt lietota auto vērtību, tāpēc šādā gadījumā jāpadomā arī par KASKO apdrošināšanu.
Tomēr, tā kā liela daļa elektroskūteru lietotāju ir pusaudži, par to būtu jādomā viņu vecākiem. Uz īpašu attieksmes maiņu te velti cerēt, tāpēc, visticamāk, arī šajā jomā valstij būtu jādomā par obligātas apdrošināšanas ieviešanu.
