Ķengaragā novērots malārijas ods. Vai ir pamats panikai?
7. aprīļa vakarā dzīvoklī Ķengaragā ielidojis malārijas ods, turklāt tieši pie entomologa Voldemāra Spuņģa, kurš specializējies šo kukaiņu pētniecībā.
Tomēr nekāds milzīgais pārsteigums tas nav, un nav arī pamata baidīties, ka Latvijā izplatīsies malārija. “Pasaulē ir ap 300 malārijas odu sugu, Latvijā ir sastopamas četras – normāla mūsu faunas sastāvdaļa,” Jauns.lv teic Spuņģis.
Laikā no 2019. līdz 2021. gadam, kad norisinājās odu pētniecības projekts, Spuņģis šos odus atradis bieži, pat 80% apsekoto pagrabu, kur tie ziemo. Arī šis konkrētais īpatnis visdrīzāk pārziemojis pagrabā un bija iekārojis Spuņģa asinis.
“Gribēju noķert, lai noteiktu sugu, bet saspiedu pārāk stipri,” atzīst pētnieks. Mātītēm sugas ir atšķiramas tikai pēc olu formas un DNS, tēviņi ļoti labi pēc ģenitālijām. No citiem dzēlējodiem (Latvijā ir 30 sugas) šie atšķiras ar mazliet raibiem spārniem, taustekļi ir vienā garuma ar snuķīti. “Izskatās, ka ir trīs snuķīši, visiem pārējiem ir garš snuķītis un īsi taustekļi,” skaidro entomologs.
Latvijā malārija ir izskausta kopš 20. gadsimta 50. gadiem. Kaut gan ierasts uzskatīt, ka tā ir dienvidzemju slimība, malārija var būt arī ziemeļos, piemēram, ir bijusi Somijā. Lai to iznīdētu, vienkārši jāizārstē visi slimnieki.
Mūsdienās, lai Latvijā izplatītos malārija, odam ir jāiedzeļ ar to slimam cilvēkam, tad vajadzīgs laiks, lai attīstās malārijas plazmodiji, nokļūst kukaiņa siekalās, un tad tam jāiedzeļ nākamajam upurim. Dienvidos ir četras galvenās plazmodiju sugas, nāvējoša ir viena, kad slimība attīstās ļoti strauji. “Latvijā esošais plazmodijs nogalina ļoti lēni, iespējams ātri konstatēt un laikus izārstēt,” mierina Spuņģis.
Pasaulē katru gadu vairāk nekā 10 000 ceļotāju saslimst ar malāriju pēc atgriešanās mājās. 2018. gadā Lietuvā, Kauņas slimnīcā, pēc atgriešanās no Madagaskaras no malārijas nomira divas sievietes. Latvijā mēdz būt pāris saslimšanas gadījumi gadā.
