Vēsturnieki ceļ trauksmi: vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas
Vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas nepietiekama finansējuma dēļ, atklātā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Latvijas Zinātnes padomei norādījuši vairāk nekā simts vēsturnieki, vēstures studenti un citi ar nozari saistīti profesionāļi.
Vēstulē skaidrots, ka Latvijas zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti, jo izpēte atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiekot. Tas ietekmē nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos.
Esošās situācijas risinājumam tiek piedāvāts plāns ar septiņiem punktiem, tostarp atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos, kā arī nodibināt Valsts pētījumu programmā atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā tiktu atvēlēts ikgadējas finansējums.
Vēsturnieki aicina arī nodrošināt iespēju pētniekam strādāt vienā projektā pilnu slodzi, par to saņemot atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas.
Projekta ilgumam būtu jābūt saistītam ar pētnieka karjeras pozīciju - doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks -, projektā paredzēto rezultātu un pētījuma specifiku. Šobrīd projekta ilgums noteikts visiem projektiem vienāds - trīs gadi.
Vēstuli parakstījušas 118 personas - profesionāli vēsturnieki, tai skaitā 47 zinātņu doktori, bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti.
