Sākoties pavasarim, ūdenstilpnēs ar biezu ledus kārtu iespējama zivju slāpšana
vietās, kur Latvijas ūdenstilpēs ziemas laikā izveidojusies bieza ledus un sniega kārta, sākoties siltākam laikam, var tikt novērota zivju slāpšana. Visvairāk no skābekļa bada zivis cieš seklās un aizaugušās ūdenstilpēs ar lēnu ūdens apmaiņu, kur, sadaloties ūdens augiem, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis. Zem ledus un sniega segas nenotiek ūdens atjaunošanās, skābekļa uzņemšana no atmosfēras ir apstājusies. Ezera vai dīķa vienīgās skābekļa rezerves ir tās, kas tajā uzkrājušās pirms ledus segas izveidošanās, informē Valsts vides dienests (VDD).
Zivis ūdenī ar nepietiekamu skābekļa koncentrāciju iet bojā. Visjutīgākās pret samazinātu skābekļa daudzumu ir lašveidīgās zivis - sīgas, repši, kā arī plēsīgās zivis - zandarti un līdakas. Pie āliņģiem koncentrējas skābekli alkstošas zivis, sevišķi līdakas un asari, kur tās kā viegli iegūstamu lomu var iegūt maluzvejnieki. VVD brīdina, ka šāda zivju ieguve ir nelikumīga.
Šobrīd VVD saņēmis iedzīvotāju ziņojumus par zivju slāpšanu divās ūdenstilpēs - Mazajā Stropu ezerā Daugavpilī un Lazdonas ezerā Madonas novadā. Sākoties atkusnim, kad virs ūdenstilpēm esošais sniegs sablīvējas ciešāk, liedzot gaisa piekļuvi, zivju slāpšana var notikt arī citviet.
Parasti zivju slāpšana tiek novērota februārī un martā, lai tā nenotiku, ir ieteicams izveidot āliņģus vai mazākās ūdenstilpēs, kā, piemēram, dīķos, veikt ūdens aerāciju, bagātinot tos ar gaisu. Speciālisti iesaka aerāciju veikt savlaicīgi, vēlams jau janvāra mēnesī, pirms sāk novērot slāpstošas vai beigtas zivis.
VVD saņem informāciju par novērotiem zivju slāpšanas gadījumiem un apseko šīs vietas, kā arī informē pašvaldību, ja tā nav informēta iepriekš. Pašvaldības uzdevums ir savākt beigtās zivis no ūdenstilpēm. VVD kopīgi ar ūdenstilpju apsaimniekotājiem speciālus pasākumus veic tikai ārkārtas gadījumos, kad notiek masveida zivju bojāeja publiskās ūdenstilpēs un novērojama nelegāla zivju ieguve.
